Tramps savulaik uzvarēja ar 3 miljoniem balsu mazāk. Kā darbojas ASV Elektoru kolēģija

2016.gadā bijusī valsts sekretāre Hilarija Klintone ieguva par trim miljoniem balsu vairāk nekā Donalds Tramps, taču viņas sāncensis ar nelielu balsu vairākumu guva uzvaru tā dēvētajos svārstīgajos štatos un tādējādi nodrošināja sev vairāk nekā minimāli nepieciešamās 270 balsis Elektoru kolēģijā.

Arī šogad, kad vēlēšanās Trampam pretī stājies bijušais viceprezidents Džo Baidens, liela uzmanība pievērsta šīm, dažuprāt, novecojušajām ASV vēlēšanu sistēmas īpatnībām.

Zemāk sniedzam ieskatu, kā šī sistēma darbojas.

538 Elektoru kolēģijas locekļi ik pa četriem gadiem pulcējas savu štatu galvaspilsētās, lai pasludinātu prezidenta vēlēšanu uzvarētāju.

Lai uzvarētu cīņā par Balto namu, kandidātam jāiegūst vismaz 270 elektoru balsis.

Šī sistēma definēta 1787.gadā pieņemtajā konstitūcijā, kas paredz prezidenta izraudzīšanu netiešās, vienā kārtā notiekošās vēlēšanās.

Savienoto Valstu "tēvi dibinātāji" šādā risinājumā saskatīja kompromisu starp vispārējām tiešām vēlēšanām un prezidenta ievēlēšanu Kongresā, kas tika noraidīta kā nepietiekami demokrātiska.

Kopš tā laika Kongresā iesniegti simtiem labojumu, cenšoties panākt atteikšanos no Elektoru kolēģijas vai tās reformēšanu, taču neviens no tiem nav guvis panākumus.

Debates par sistēmas mainīšanu ar jaunu spēku atsākās pēc negaidītās Trampa uzvaras 2016.gadā, un ja arī šoreiz vēlēšanu iznākums būs apšaubāms, uzmanība noteikti atkal tiks pievērsta jautājumam par Elektoru kolēģiju.

Vairums no 538 elektoriem ir vietējās vēlētās amatpersonas un partiju funkcionāri, taču viņu vārdi vēlēšanu biļetenos neparādās, un vēlētājiem šīs personas parasti ir mazpazīstamas.

Katrai pavalstij ir tik daudz elektoru, cik tai ir pārstāvju Kongresā. Katram štatam pienākošos Pārstāvju palātas locekļu skaitu nosaka atkarībā no tā iedzīvotāju skaita, bet Senātā katra pavalsts ir pārstāvēta ar diviem senatoriem.

Kalifornijai, piemēram, ir 55 elektori, Teksasai - 38, bet reti apdzīvotajai Aļaskai, Delavērai, Vērmontai un Vaiomingai - katrai tikai pa trim.

Konstitūcija tiesības noteikt, kā balso tās elektori, atstāj katras pavalsts ziņā, taču visos štatos, izņemot Nebrasku un Menu, teorētiski visi elektori balso par to kandidātu, kas uzvarējis attiecīgajā pavalstī.

2016.gada novembrī Tramps izcīnīja 306 elektoru balsis. Tas mudināja miljonus amerikāņu parakstīt petīciju, kurā republikāņu elektori tika aicināti bloķēt viņa nonākšanu Baltajā namā.

Šie pūliņi bija gandrīz velti, jo tikai divi elektori Teksasā pārgāja pretinieku pusē, un rezultātā Tramps tika ievēlēts ar 304 balsīm.

Republikāņi nosodīja šo kampaņu, norādot, ka tā bijusi izmisīgs to aktīvistu pasākums, kas atteikušies atzīt savu sakāvi.

Taču 2016.gada situācija nebija unikāla. Kopumā pieci prezidenti nonākuši amatā, neiegūstot vairākumu tautas balsojumā.

Pirmais no tiem 1824.gadā bija Džons Kvinsijs Adamss, bet beidzamais pirms Trampa - Džordžs Bušs juniors, kas 2000.gadā pārspēja demokrātu Alu Goru pēc ieilgušas balsu pārskaitīšanas Floridā.

Kopumā Gors valsts mērogā izcīnīja par gandrīz 500 000 balsu vairāk, taču pēc tam, kad tika atzīta Buša uzvara Floridā, viņš kļuva arī par visu vēlēšanu uzvarētāju, iegūstot 271 elektora balsi.

Konstitūcijā nav nevienas normas, kas liktu elektoriem balsot tā vai citādāk. Ja kāds no štatiem arī liek tiem ņemt vērā pilsoņu balsojumu, kas parasti tā nav, tad "neuzticīgiem elektoriem" draud vienīgi sodanauda.

Taču 2000.gada jūlijā Augstākā tiesa atzina, ka štatiem ir tiesības ieviest sodus nelojāliem elektoriem, likumā nosakot, ka tiem jābalso saskaņā ar attiecīgās pavalsts vēlētāju gribu.

Laikā no 1796. līdz 2016.gadam kopumā 180 elektori balsojuši pret prezidenta vai viceprezidenta amata kandidātu, kas uzvarējis attiecīgajā štatā.

Taču līdz šim "neuzticīgie elektori" nekad nav izšķīruši ASV prezidenta vēlēšanas.

Likumā ir noteikts, ka elektoru kolēģijas balsojumam jānotiek pirmajā pirmdienā pēc otrās decembra trešdienas.

Tādējādi šogad paredzēts, ka elektori, lai nobalsotu par šī gada prezidenta vēlēšanu uzvarētāju, savu štatu galvaspilsētās pulcēsies 14.decembrī.

Uzvarētāju Kongress apstiprinās jau nākamā gada 6.janvārī, bet amata zvērestu jaunais prezidents dos 20.janvārī.