No izmiršanas, iespējams, izdevies saglābt vienu no apdraudētākajām dzīvnieku sugām
Saskaņā ar jaunāko pētījumu, Pireneju pussalā pēdējo 18 gadu laikā ievērojami pieaudzis Ibērijas lūšu skaits. Ja vēl 2002.gadā Spānijā un Portugālē mājoja 94 dzīvnieki, tad jau šogad publicētajos datos skaitlis ir deviņas reizes lielāks - 855.
Eksperti norāda, ka, turpinot sugas saglabāšanu un pavairošanu šādā garā, jau 2040.gadā Ibērijas lūšus varētu izņemt no apdraudēto sugu saraksta.
2019. gadā tika veikta dzīvnieku skaitīšana, izmantojot kameras un milzu pacietību. Toreiz atklājās, ka vairāk nekā 80% Ibērijas lūšu populācijas mīt Spānijā. Pireneju pussalā kopumā piedzimuši 311 lūšu mazuļi. Novērotas arī 188 lūšu mātītes reproduktīvā vecumā.
Vēl pagājušā gadsimta beigās Ibērijas lūšu nākotne bija pavisam neskaidra, jo slimību dēļ strauji samazinājās to galveno medījumu - Eiropas trušu - skaits. Turklāt pagājušajā gadsimtā Ibērijas lūši uzskatīti par vērienīgu medību trofeju un kaitēkli, tāpēc bieži tika nogalināti. Tikai 1970.gadā Ibērijas lūšus tika aizliegts medīt.
Papildu šiem diviem faktoriem Ibērijas lūši zaudēja savu ierasto vidi, jo vietās, kur tie mājoja, tika izbūvēti autoceļi un citas industriālas būves. 2014. gadā zem automašīnu riteņiem miruši 22 cēlie dzīvnieki.
Biologs Migels Angels Simonss, kurš pirms aiziešanas pensijā 22 gadus strādāja pie Ibērijas lūšu skaita saglabāšanas, atceras ka projekta pirmsākumos nemaz nezināja, cik īsti dzīvnieku savvaļā palikuši. "Pēc pirmās skaitīšanas mēs uzzinājām, ka viņu ir 94, un domājām, ka tie izzudīs. Mēs vienkārši nezinājām, vai ir kāds veids, kā viņus izglābt - viņi atradās tieši uz robežas, lai izzustu pavisam. Toreiz viņi bija visvairāk apdraudētie kaķi pasaulē. Mūsu pirmais mērķis bija novērst to izmiršanu."
Īstenojot projektu sēriju, ar Andalūzijas valdības, citu Spānijas reģionu un Portugāles varas iestāžu palīdzību ir izdevies apturēt lūšu skaita lejupslīdi. Dzīvnieku populācija ir paplašinājusies, turklāt to klātbūtne atjaunojusies arī citās teritorijās.
"Šobrīd situācija ir diezgan laba, un es domāju, ka mēs varam būt optimistiski un mierīgi, jo mēs ne tikai atjaunojām populāciju Andalūzijā, bet esam arī izveidojuši populācijas Portugālē - tur, kur lūši bija izmiruši -, kā arī Estremadurā un Kastīlijā," stāsta Simonss.
Jaunākā programmas posma - piecus gadus ilgstošā projekta "Life Lynxconnect" budžets ir 18,8 miljoni eiro, no kuriem 60% tiek finansēti no Eiropas Savienības budžeta.
Projektā iesaistītie cer, ka jau tuvāko gadu laikā Ibērijas lūsi varēs izņemt no Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības Sarkanās grāmatas. Tomēr līdz tam, visticamāk, jāgaida vēl 20 gadi, neatlaidīgi turpinot darbu.
"Ja veiksme būs mūsu pusē, līdz 2040. gadam mums būs vismaz 750 reproduktīvā vecuma lūšu mātītes - tas nozīmē, ka kopā būs vairāk nekā 3000 lūšu," skaidro Pasaules Dabas fonda Spānijā pārstāvis Ramons Perezs.
Kā skaidro lūšu aizstāvji, šo dzīvnieku galvenais uzdevums ir samazināt lapsu un Ēģiptes mangustu blīvumu, kā rezultātā palielinātos arī savvaļas trušu skaits. Tomēr vides harmonija ir tikai viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc Pireneju pussalas unikālajam savvaļas kaķim jāturpina dzīvot. "Emocionālākā līmenī Ibērijas lūši ir dārgakmens un skaistuma lieta," saka Perezs.
