foto: PA Wire/PA Images
Britu cietumsargi pandēmiju sauc par negaidītu svētību
Pentonvillas cietums Londonā.
Pasaulē
2020. gada 17. oktobris, 07:43

Britu cietumsargi pandēmiju sauc par negaidītu svētību

Kas Jauns Avīze

Nav ļaunuma bez labuma – pateicoties karantīnas ierobežojumiem, Anglijas un Velsas cietumi kļuvuši drošāki, paziņojusi Cietumu darbinieku asociācija.

Ieslodzījuma vietas kopš marta pilnībā atcēlušas apmeklējumus un mainījušas iekšējos noteikumus. Daudzi ierobežojumi laika gaitā mīkstināti, tomēr cietumnieki joprojām dzīvo 15 līdz 20 cilvēku lielās grupās, starp kurām saskarsme nav atļauta. 

Attiecības starp personālu un ieslodzītajiem esot uzlabojušās, mazinājusies vardarbība starp cietumnieku grupējumiem. Izejot no kamerām, tagad katru grupu uzmana sargs, kuram darba apjoms ir daudz mazāks.

Tiesa, tagad cietumnieki daudz ilgāk spiesti nīkt kamerās, pat 23 stundas diennaktī, jo krasi ierobežota viņu pieeja koplietošanas telpām – sporta laukumiem, ēdnīcām, dušām.

Nevalstiskais Cietumu reformu fonds uzskata, ka ierobežojumi veicina vardarbību, bet cietumsargu arodbiedrība domā citādi. Asociācijas priekšsēdētājs Marks Feirhārsts BBC saka: “Ja vienlaikus izlaist pagalmā 200 ieslodzīto, veselu spārnu, rodas liels uzbrukuma, draudu un iebiedēšanas risks. Daudz vieglāk ir uzturēt kārtību ar 15 līdz 20 ieslodzītajiem. Noziedzīgo grupējumu ietekme ir mazinājusies.”

Viņš spriež, ka kamerās cietumnieku laiku var aizpildīt ar ko noderīgu, piemēram, ar izglītošanos vai darbu. Pēc Feirhārsta vārdiem, pandēmija “negaidīti kļuvusi par svētību”: “Mums nav jāatgriežas pie tā haosa, kas valdīja sistēmā līdz koronavīrusam.”

Pēc Tieslietu ministrijas datiem, vardarbība Anglijas un Velsas cietumos gan ir augusi. 2019.–2020. gadā, rēķinot uz 1000 ieslodzīto, bijuši 267 šādi incidenti starp cietumniekiem, kamēr 2012.–2013. gadā – 130. Uzbrukumi darbiniekiem pieauguši no 35 līdz 118 uz 1000 ieslodzīto. Atskaites gads gan sākas no 1. aprīļa, un nav apkopoti dati par stingrāko ierobežojumu laiku.

Karaliskais cietumu dienests norāda, ka svarīga ir arī ieslodzīto savstarpēja saskarsme, un sola pētīt pandēmijas sniegto pieredzi. Cietumu reformu fonda direktors Pīters Dousons teic, ka labošanās nav iespējama tikai “caur kameras durvīm”.