Tramps gatavs iet Lukašenko pēdās jeb - kas varētu notikt, ja viņš zaudēs?
Agrāk kas tāds bija iedomājams tikai tālu no demokrātijas esošās Āfrikas valstīs vai Baltkrievijā, bet ASV prezidents Donalds Tramps parādījis, ka arī par demokrātijas citadeli uzskatītajā lielvalstī iespējami negaidīti pavērsieni.
3. novembrī paredzētas prezidenta vēlēšanas, bet Tramps liek saprast, ka negrasās ņemt vērā sev nelabvēlīgu rezultātu. “Redzēsim, kas notiks,” sacīja Tramps, preses konferencē atbildot uz jautājumu par mierīgas varas nodošanas nodrošināšanu. Jautājumā bija ietverts pieņēmums par Trampa zaudējumu vēlēšanās, un prezidents uz to reaģēja, sakot, ka var notikt varas “turpināšanās”.
Prezidents līdz gadsimta beigām...
Arī 2016. gadā, kad Tramps pirmoreiz kandidēja prezidenta vēlēšanās, viņš solīja pieņemt rezultātus, ja tie būs skaidri un ja viņš būs uzvarējis.
Tramps šajā reizē ir norādījis, ka varētu apstrīdēt vēlēšanu rezultātus tiesā, un par argumentu min, viņaprāt, apšaubāmo balsošanu pa pastu, ko pandēmijas dēļ izmantos daudzi vēlētāji. Zīmīgi, ka pēc liberālās tiesneses Rūtas Beideres Ginzbergas aiziešanas mūžībā Tramps ir ieguvis konservatīvo pārsvaru Augstākajā tiesā. Pašlaik aptaujās viņš gan atpaliek no Demokrātu partijas kandidāta Džo Baidena.
Turklāt Tramps jau ilgu laiku publiski fantazē, ka viņam ir tiesības kandidēt pat uz trešo termiņu, lai kas būtu rakstīts konstitūcijā, un aizrunājies par prezidentūru uz desmit un pat 14 gadiem.
Pērn septembrī kopīgā preses konferencē Baltajā namā ar Starptautiskās futbola federācijas vadītāju Džanni Infantino prezidents pauda, ka plāno palikt pie varas pat trešo termiņu, lai personiski uzņemtu Pasaules kausa dalībniekus ASV 2026. gadā.
Nākamajā dienā Tramps savā "Twitter" kontā ievietoja savas 2024. gada vēlēšanu kampaņas plakātu. Arī pirms tam Trampa vēstījumos bieži parādījies video, ka viņa valdīšana ilgs līdz 21. gadsimta beigām...
Pretrunā ar konstitūciju
Juristi stingri norāda, ka Trampam tādu tiesību nav. “Saskaņā ar konstitūciju viņa pirmais termiņš beidzas 2021. gada 20. janvāra pusdienlaikā, bet otrais pārvēlēšanas gadījumā 2024. gada 20. janvāra pusdienlaikā. Nekādu citu termiņu būt nevar,” BBC norāda Kolumbijas universitātes (Ņujorka) Juridiskās fakultātes pasniedzējs Ričards Froliks.
Tradīciju ieņemt augsto amatu tikai divus termiņus ieviesa ASV pirmais prezidents Džordžs Vašingtons. Tomēr pusotru gadsimtu tas nebija noteikts likumdošanā, tāpēc Uliss Grānts un Teodors Rūzvelts mēģināja izmantot iespēju. Franklinam Rūzveltam vienīgajam izdevās tikt ievēlētam uz trešo termiņu, turklāt 1944. gadā – vēl ceturto reizi.
Tikai 1947. gadā Kongress pieņēma konstitūcijas 22. labojumu, un pēc četriem gadiem tas stājās spēkā, saņemot atbalstu no nepieciešamā štatu skaita. Nav arī nozīmes, vai divi prezidentūras termiņi bijuši pēc kārtas vai ar pārtraukumu.
Pietiek, ja savējie lūdz
Teorētiski Tramps var mēģināt panākt izmaiņas konstitūcijā. Tam nepieciešams divu trešdaļu likumdevēju atbalsts katrā no Kongresa palātām. Līdz šim konstitūcija šādi labota tikai 1933. gadā – atceļot sauso likumu.
Tomēr Tramps jau pērn lika saprast, kā ieradis, tviterī, ka negrasās krāmēties ar konstitūciju – pietikšot, ja viņu palikt Baltajā namā lūgs piekritēji.
Trampa bijušais advokāts, par finanšu mahinācijām notiesātais Maiks Koens, pērn februārī liecinot Kongresā, atzina: “Es baidos, ja viņš zaudēs 2020. gada vēlēšanās, tad nekādas mierīgas varas nodošanas nebūs.”
Pret valsti ar tās armiju?
Līdz šim par ASV kas tāds redzēts tikai fantāzijas seriālos, bet pārāk daudz kas liecina, ka Tramps, lai noturētos pie varas, varētu izmantot armiju un Nacionālo gvardi. Turklāt arī viņa ierindas atbalstītāji bieži vien ir bruņoti.
Trampa sens draugs un padomnieks, polittehnologs Rodžers Stouns intervijā skandalozajam portālam "Infowars" atzinis, ka ieteicis prezidentam būt gatavam vēlēšanu dienā ieviest ārkārtas stāvokli – saskaņā ar 1807. gada likumu, kas ļauj izmantot armiju ASV teritorijā.
“.. viņam jāsagatavo operācija, izmantojot FIB, federālo maršalu dienestu un Republikāņu partijas oficiālos pārstāvjus visā valstī, lai būtu gatavs oficiāli noprotestēt tiesā vēlēšanu rezultātus un, ja nepieciešams, izmantot fizisku spēku pret kriminālajiem elementiem,” klāsta Stouns.
Tramps un viņa vēlēšanu štāba pārstāvji pēdējos mēnešos arī izplata propagandu, ka konkurenta Baidena vienības varot ķerties pie īstas karadarbības pret galvenokārt balto vēlētāju apdzīvotajām turīgajām piepilsētām. Izskatās, ka ASV demokrātiju apdraud nevis ārējais, bet iekšējais ienaidnieks, un viņš jau ir ieņēmis Balto namu...
