"Patiesību zina tikai vecākais dēls" - kāpēc pazušanas pakalpojums Japānā ir tik pieprasīts?

Tas notiek visur – ASV, Vācijā un Lielbritānijā. Cilvēks pēkšņi visu pamet un pazūd, lai citā vietā, kur neviens viņu nepazīst, sāktu jaunu dzīvi, vēsta "BBC". "Man bija līdz kaklam attiecības ar cilvēkiem. Es vienkārši paņēmu nelieku čemodānu un pazudu. Es vienkārši aizbēgu," atceras 42 gadus vecs vīrietis, kurš savu īsto vārdu publiski nevēlas izpaust.

Pēc viņa teiktā, pilsētiņā, kur viņš piedzima un dzīvoja, visi viņu zināja, jo viņa ģimenei tur bija nopietns bizness, kas tiktu pārmantots un vīrietim to nāktos turpināt. Tomēr no šīs domas vien viņam kļuvis slikti un kādu dienu viņš vienkārši pameta pilsētu uz visiem laikiem nevienam neko nepasakot.

Pazušanas iemesli mēdz būt dažādi – no neveiksmīgām laulībām līdz milzīgiem parādiem. Tomēr neatkarīgi no iemesla, šie ļaudis bieži vēršas kompānijās, kas palīdz paveikt iecerēto. Firmas palīdz atrast mājokli slepenā vietā.

"Parasti pārvākšanās iemesls ir priecīgs – iestāšanās universitātē, jauns darbs vai laulības. Bet ir arī skumjas pārcelšanās, piemēram, kad jūs padzen no universitātes, jūs zaudējat darbu vai cenšaties atbrīvoties no kāda cilvēka," stāsta kompānijas dibinātājs, kurš palīdz cilvēkiem "pazust".

90. gados, kad Japānu skāra nopietna ekonomiskā krīze, viņam šķitis, ka vienīgais iemesls bēgt ir finansiālās neveiksmes. Tomēr drīz vien viņš pārliecinājies, ka ir arī citi iemesli. Sociologs Hiroki Nakamori vairāk nekā 10 gadus pēta šo fenomenu.

Šķiršanās procents Japānā vienmēr bijis diezgan zems un daudzi domā, ka vieglāk vienkārši ir laulāto pamest un pazust no mājām, nevis iesaistīties garos šķiršanās procesos. "Japānā ir vieglāk pazust," norāda Nakamori. Tiesības uz privāto dzīvo šeit esot stingri aizsargātas. Cilvēks no bankas konta var noņemt jebkādu summu un neviens to nepamanīs.

Ģimenes locekļiem nebūs pieejas novērošanas kameras video ierakstiem. "Policija šādās lietās neiesaistās, ja vien nav iesaistīts krimināls vai avārijas. Viss, ko var izdarīt pazudušā ģimene – par lielu naudu nolīgt privātdetektīvu. Vai vienkārši gaidīt. Tas arī viss."

Tie, kurus mīļotais cilvēks šādā veidā pametis, cieš lielas sirdssāpes. "Es biju satriekta," stāsta sieviete, kuras 22 gadus vecais dēls pazuda un nav devis par sevi ziņu. "Viņš divreiz zaudēja darbu. Laikam tāpēc nākotne viņam rādījās drūma." 

Pēc viņas teiktā, policija norādījusi, ka iesaistīsies tikai, ja runa būtu par aizdomām par pašnāvību. Tā kā pirmsnāves vēstules nav bijis, policijai neesot varējusi palīdzēt: "Saskaņā ar likumu, ja man nav naudas, viss ko es varu darīt – pārliecināties, ka atrastais līķis nepieder manam dēlam. Tas ir viss, kas man atlicis."

"Es visu laiku jūtos, ka būtu izdarījis kaut ko nepareizu," saka uzņēmējs Sugimoto, kurš pametis sievu un bērnus. "Es neesmu redzējis savus bērnus jau gadu. Es viņiem pateicu, ka aizbraucu ilgā komandējumā." Bērni esot vienīgais, par ko viņš nožēlo.

Tagad viņš dzīvo Tokijā. "Tikai mans vecākais dēls zina patiesību. Viņam tagad ir 13. Es nekad neaizmirsīšu viņa vārdus: "tas, ko nolēmis tēvs, ir viņa dzīve un es nevaru to izmainīt". Viņš spriež daudz nobriedušāk nekā es, ne tā?” retoriski jautā Sugimoto.