Ir meli, un ir Lukašenko meli. Turoties pie varas, viņš nevar nemelot

Runājot par masu protestiem, Lukašenko saka: "Dažreiz pie mums cilvēki svētdienās pastaigājas, bet nekādas destabilizācijas valstī nav, un, ja nebūtu darbības no ārpuses, nekā tāda nebūtu. Visu to vada amerikāņi no speciāla centra pie Varšavas caur "Telegram" kanāliem. Otrs vadības kanāls atrodas Čehijā. Iekšējo iemeslu, lai kaut kas tāds notiktu, nav. Varbūt ir kādi personiski iemesli, esmu savā postenī nedaudz aizsēdējies un kādam arī nepatīku."

Protesti turpinās

Tikmēr vairākas brīvdienas pēc kārtas Baltkrievijas lielākajās pilsētās notiek masu protesti, Minskā vien demonstrantu skaits lēsts no 100 000 līdz 200 000. Polijas un Čehijas valdības paziņojušas, ka viņu valstīs nav nekādu centru, kas organizē Baltkrievijas opozīcijas darbību.

"Telegram" ir Krievijā radīts "Facebook" līdzīgs sociālais tīkls, kura īpašnieks pēc atteikšanās nodot specdienestiem ziņas par tā lietotājiem bija spiests pamest dzimteni, un maz ticams, ka viņš būtu piekritis sadarboties ar ASV dienestiem.

Zilumi esot uzkrāsoti

Komentējot OMON zvērības, Lukašenko apgalvo: "Vai OMON pārkāpa likumu – nē, nepārkāpa. Vienīgais, kas man nepatīk – ir princips: gulošo nesit. Kāpēc visus grēkus grūž uz OMON? Tāpēc, ka viņi izglāba Baltkrieviju no zibenskara. Varbūt Okrestino izolatorā kādu arī piekāva, bet nonāca ļoti daudz zeku, kuri ienīst miliciju. Kad viņi piedzērušies un salietojušies narkotikas paši uzbruka omoniešiem, protams, viņiem atbildēja. Izolatorā omoniešu vispār nebija. Pēc tam jau meitenēm ar zilu krāsu dupšus krāsoja un lika stāstīt par sišanu. Šodien zilumu vairs nav, bet slimnīcās guļ ap 40 omoniešiem ar lauztām mugurām – viņi aizstāvēja valsti un mani."

Šie meli pārspēj Gebelsa propagandu. Sociālajos tīklos publicēts ļoti daudz vardarbību apliecinošu video, un savas liecības snieguši daudzi cilvēki, runa ir par spīdzināšanu un pat izvarošanām. ANO rīcībā jau pēc pirmās protestu nedēļas bija vairāk nekā 450 dokumentētu liecību par nežēlīgu vardarbību gan aizturēšanu laikā, gan vairākos izolatoros.

Koļesņikovas bēgšana

Par vienas no opozīcijas līderiem Marijas Kolesņikovas aizturēšanu Lukašenko stāsta: "Viņi gribēja aizbēgt no valsts, dokumenti jau iepriekš bija noformēti. Uzrādīja pases, un mūsu robežsargi viņus palaida, bet tālāk bija vēl viens postenis, kurš viņus apturēja. Tad viņi paši Kolesņikovu izmeta no braucošas automašīnas, piedeva gāzi un pārbrauca robežas otrā pusē. Cik zinu, ukraiņi viņus ir aizturējuši, un mums notiek pārrunas par viņu atgriešanu. Koļesņikovu, protams, aizturējām."

Patiesībā Koļesņikovu aizturēja – būtībā nolaupīja – uz ielas Minskas centrā, tāpat arī opozīcijas Koordinācijas padomes divus citus locekļus Antonu Rodņenkovu un Ivanu Kravcovu.

Pēc diennakts ilgas specdienestu apstrādes, piesolot 25 gadus cietumā un pat fizisku iznīcināšanu, viņus nogādāja līdz Ukrainas robežu piespiedu izraidīšanai, taču Koļesņikova izmantoja situāciju un saplēsa savu pasi, bet Rodņenkovs un Kravcovs izlēma šķērsot robežu. Koļesņikova atkal ir ievietota izolatorā, un pret viņu ierosināta krimināllieta, bet abus vīriešus Ukrainā neviens nav aizturējis.

Fašistu karogs

Līdzīgi kā Krievijas retorikā pret Ukrainu Lukašenko arvien biežāk sāk piesaukt fašismu un par fašistisku pat nodēvējis Baltkrievijas vēsturisko balti sarkano karogu, zem kura stāvot pats 1994. gadā deva prezidenta zvērestu.

Arī tie ir meli, jo vēsturiski šis karogs pieminēts jau 1341. gadā, bet kā Baltkrievijas karogu to pirmo reizi boļševiku apvērsuma laikā uzskicēja arhitekts Klavdijs Dužs-Duševskis pēc Pēterburgā dzīvojošu baltkrievu nacionālās kustības dalībnieku lūguma.

1918. gadā pēc Baltkrievijas Tautas Republikas pasludināšanas tas kļuva par oficiālo valsts karogu, taču pēc Sarkanās armijas iebrukuma Minskā un pievienošanas Krievijai to likvidēja.

Veidojoties PSRS, šo karogu mēģināja atjaunot, ko komunistu vara nepieļāva, un tas vēlāk tieši tāpat kā Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs kļuva par baltkrievu emigrācijas simbolu. 1991. gadā to padarīja par oficiālo valsts karogu, taču 1995. gadā Lukašenko sarīkoja referendumu ar, visticamāk, viltotiem rezultātiem, un konstitūcijā atjaunoja iepriekšējo PSRS laiku karogu un himnu.

Autoritārs režīms bez meliem nevar

"Kas Jauns Avīze" vērsās pēc komentāriem pie Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektora Andra Kudora, kurš uzskata: "Aleksandrs Lukašenko kā jau autoritārs līderis nespēj iztikt bez melošanas. Autoritārs režīms nevar pastāvēt bez piepucēšanas, propagandas un meliem. Tas ir primāri saistīts ar vadoņa kulta uzturēšanu, kas prasa pamatojumu vienīgajam un vislabākajam valsts vadītājam. Ja viņš nav tas labākais, tad kāpēc neļaut citiem nomainīt prezidentu? Šajā ziņā Lukašenko nav izņēmums, atšķiras tikai tas, par ko un kā viņš melo."

Lukašenko meli par Rietumu gatavoto agresiju un protestu rīkošanu Minskā sākās pēc telefonsarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kuru viņš tagad dēvē par vecāko brāli.

Pirms minētās sarunas Lukašenko teica, ka Krievijā (un daži Rietumos) viņu nevēlas redzēt kā atkal ievēlētu valsts galvu, bet pēc sarunas akcents mainījās. Baltkrievijas oficiālā televīzija rādīja sižetus par NATO spēku dislokāciju pie robežas, tiekoties ar aizsardzības resora pārstāvjiem, Lukašenko pauda, ka pie rietumu robežām esot nemierīgi. Viņš pat bijis spiests pārdislocēt desantniekus no Vitebskas (netālu no Krievijas robežas) uz Grodņu netālu no Polijas un Lietuvas robežām.

"Baltkrievijas nepopulārā līdera melu satura maiņa rāda, ka viņa galvenā vērtība ir vara kā tāda. Ja to varētu uzturēt ar Rietumu palīdzību, tad kāpēc ne? Ja ar Krievijas, tad lūdzu!" Kudors atgādina, ka pēc Krimas aneksijas 2014. gadā Lukašenko ierunājās, ka Baltkrievija nav krievu pasaule, un atļāva maigas baltkrieviskas akcijas.

"Te gan jāatceras, ka tieši paša Lukašenko politikas dēļ baltkrievu valodas lietošana atrodas tik bēdīgā stāvoklī. Stāsts par to, ka tikai Lukašenko var nosargāt Baltkrievijas suverenitāti, ir lielā mērā fikcija, jo tieši viņa laikā Baltkrievija ir kļuvusi pilnīgi atkarīga no tirdzniecības ar Krieviju, kā arī subsidētajām zemajām naftas un dabasgāzes cenām," piebilst Kudors.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Viņi melo – Pieķerts melos! saturu atbild SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi.