Par vardarbību Baltkrievijā: sita stundām ilgi, jaunieti noskalpēja, citus pakāra

“Atbilstoši starptautiskajām cilvēktiesībām spīdzināšanas aizliegums ir absolūts. To nevar attaisnot ne ar kādiem iemesliem,” norāda eksperti, kam uzdots novērot situāciju Baltkrievijā, kur arī agrāk Lukašenko režīms ignorēja cilvēktiesības, bet tagad spīdzināšana, piespiedu pazušana, patvaļīgs apcietinājums var skart jebkuru.

Pat ielauzti galvaskausi

Neiroloģe Marina naktī uz 14. augustu piedalījās medicīniskajā apskatē, palīdzot cietušajiem, kas iznāca no bēdīgi slavenā Likumpārkāpumu izolācijas centra Okrestinā Minskā, kur dežurēja vairākas neatliekamās palīdzības brigādes.
Par redzēto viņa dalījusies intervijā ar Deutsche Welle, vēloties gan palikt anonīma – ne velti, jo omonieši piekāvuši arī mediķus par palīdzības sniegšanu tautas ienaidniekiem.

“Sākumā izlaida tos, kas, ja var tā teikt, nebija ļoti cietuši: cilvēki bija ar zilumiem, bet iznāca paši un diezgan mundri. Pēc trijiem naktī sāka atbrīvot tos, kas bija stipri sasisti. Viņiem bija tā saucamās brilles – izplūduši zilumi zem acīm. Tādi parādās, ja ir vidēja smaguma galvas traumas. Es apskatīju cilvēkus ar ielauztu galvaskausu, proti, bija redzams iedobe no sitiena ar trulu priekšmetu,” stāsta Marina.

Īpaši sitamos iezīmēja ar krāsu

Visvairāk bija asinsizplūdumi – uz vidukļa, dibena, kājām. Mediķi bažījās, ka iespējami iekšējo orgānu sasitumi un plīsumi. “Cilvēkus nez kāpēc ļoti stipri sita pa kājām,” atceras Marina. Bija milzīgi asinsizplūdumi, acīmredzami ne no viena sitiena, lauzti pirksti, spieķkauli rokām, jau inficēti lūzumi, izmežģītas locītavas.

Marinai atmiņā īpaši palicis puisis, kuram dredi bija nogriezti kopā ar galvas ādu: “Pēc viņa vārdiem, izolatora darbinieki necieš cilvēkus, kas ārēji atšķiras: ja bija pīrsings vai tetovējumi, sita vairāk par citiem. Vēl stāstīja, ka aizturētos dalīja grupās un iezīmēja ar krāsu uz apģērba vai vienkārši galvas. Piemēram, ja pārmeklējot telefonā atrada foto no protesta akcijām, baltu aproci (protestētāju simbols – Red.) vai baltsarkanbalto karogu, cilvēku iezīmēja un sita īpaši sirdīgi.”

Viltus feldšeris

Kaut arī izolatorā ir feldšeris, viņš uzskatāms par spīdzinātāju rokaspuisi, kurš nesniedza nekādu palīdzību, vienīgi, ja kāds zaudēja samaņu, izsauca ātros. Kādam vīrietim bija lauzti pirksti, bet feldšeris izlauza tos vēl vairāk.

Cilvēki bija šokā, bija tādi, kas tikai gribēja ātrāk mājās un atteicās braukt uz slimnīcu, kāds puisis aizsmēķēja, un viņam sākās epilepsijas lēkme. Gandrīz visi, ar kuriem runāja Marina, trīs diennaktis nebija ēduši, labākajā gadījumā vienu reizi. Tikai pāris cilvēki nebija sisti, bet viņi bija aizturēti 13. augustā un izlaisti nākamajā dienā.

Pazudušos atrod cilpā...

Ne visiem laimējies palikt dzīviem – pēc žurnālistu ziņām, aptuveni 80 cilvēku ir pazuduši. 11. augustā pazudušo Minskas zobratu rūpnīcas darbinieku Aleksandru Budņicki (52) pēc nepilna mēneša atrada mirušu parkā netālu no tirdzniecības centra Riga. Kopmītnes kaimiņam viņš dažas stundas pirms pazušanas pateica, ka dosies uz lielveikalu, pie kura todien omonieši uzbruka protestētājiem.

Kad nākamajā dienā Budņickis neieradās darbā, kolēģi vērsās milicijā. Tagad atrasts līķis, kurš, ja ticēt miličiem, gandrīz mēnesi gulējis ļaužu pilnā vietā. Izmeklētāji paziņojuši, ka viņš nomiris no sirdslēkmes un saindēšanās ar etilspirtu.
12. augustā pazudušo Ņikitu Krivcovu (28) no Molodečno pilsētas pēc desmit dienām atrada pakārtu mežā. Grodņas apgabalā Bagrationa kara vēstures muzeja direktors

Konstantīns Šišmakovs (29) kā iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs atteicās parakstīt viltotu balsu skaitīšanas protokolu. 15. augusta vakarā viņš piezvanīja sievai: “Es te vairs nestrādāšu, braucu mājās.” Mājās viņš nenokļuva, Šišmakovu atrada mežā cilpā.

Līderus dzen trimdā un arestē

Līdz septembra sākumam ap 7000 cilvēku bijuši aizturēti, un nemaz nav jābūt protestētajam. Omonieši iebrūk arī augstskolās un skolās, sagrābj nejaušus garāmgājējus, piekauti arī tie, kas balsoja par Lukašenko. Par atbildi protesti tikai vēršas plašumā.
Tomēr opozīcijas Koordinācijas padomei pārņemt varu pagaidām īsti nav izredžu. Līdere Svetlana Tihanovska bijusi spiesta doties trimdā uz Lietuvu, redzamākos aktīvistus arestē.

Viņas līdzgaitniece Marina Koļesņikova nolaupīta Minskā uz ielas un aizvesta līdz robežai ar Ukrainu, lai izraidītu no valsts. Koordinācijas padomes preses sekretārs Antons Rodņenkovs un izpildsekretārs Ivans Kravcovs piekrita šķērsot Ukrainas robežu, bet Koļesņikova saplēsusi pasi, tāpēc viņu nav izdevies dabūt prom.

Baltkrievijas nākotne ir neskaidra. Lukašenko atkāpties negrasās, armija, milicija un valsts aparāts pagaidām pamatā ir viņa pusē. Situācija var beigties arī ar 1968. gada Prāgas pavasarim līdzīgu scenāriju – totālu apspiešanu, plašu emigrāciju un sabiedrības ieslīgšanu pusdepresīvā stāvoklī nākamos divdesmit gadus līdz diktatora nāvei vai

demokrātiskām izmaiņām Krievijā, kas ir aktīvākais Lukašenko balsts. Diktators paziņojis, ka bez viņa sākšoties “rezņa” – slaktiņš...

Palīdzīga roka kaimiņiem

Latvija līdz septembra sākumam izsniegusi 41 vīzu politiski vajātiem Baltkrievijas pilsoņiem. Valdība arī piešķīrusi 50 000 eiro represijās cietušo ārstēšanai. Mūsu slimnīcās medicīnisko palīdzību saņēmuši pirmie seši cilvēki, un, pēc ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vārdiem, “diemžēl būs vēl”.

Lietuva līdz septembra sākumam vienkāršotā kārtībā izsniegusi iebraukšanas atļaujas 78 no represijām bēgošiem Baltkrievijas pilsoņiem, ieradušies bija aptuveni trīsdesmit.