Berlīnē simtiem cilvēku protestē pret Ķīnas ārlietu ministra vizīti
Piedaloties vairākiem simtiem cilvēku, Berlīnē otrdien notikusi demonstrācija pret Ķīnas ārlietu ministra Vana Ji vizīti Vācijā.
Demonstrāciju, kurā piedalījās arī uiguru minoritātes pārstāvji, vadīja trimdā dzīvojošais Honkongas aktīvists Nātans Lou.
Stāvot pie Vācijas Ārlietu ministrijas, viņš aicināja Berlīni izrādīt lielāku atbalstu Honkongai saistībā ar Honkongas jauno nacionālās drošības likumu, kuru jūnijā pieņēma Ķīna.
Pekina, kas šo likumu pieņēma, apejot Honkongas likumdošanas institūciju, apgalvo, ka tas vajadzīgs, lai atjaunotu stabilitāti Honkongā pēc demokrātijas piekritēju protestiem. Likuma pretinieki bažījas, ka tas sagraus Honkongas politiskās brīvības un samazinās tās autonomiju, ņemot vērā, ka līdzīgi likumi ir izmantoti protestu apspiešanai pārējā komunistu pārvaldītajā Ķīnā.
"Mums nepieciešama rīcība (..). Tas būtu jāpanāk kopā ar ES, un Vācijai būtu jāuzņemas vadība," sacīja 27 gadus vecais Lou, kurš aizbēga uz Lielbritāniju pēc drošības likuma pieņemšanas.
Demonstrantu vidū bija pārstāvēti arī uiguri, kas Ķīnā cieš no represijām un vajāšanas.
ANO dati liecina, ka Siņdzjanas Uiguru autonomajā rajonā, kas atrodas Ķīnas ziemeļrietumos, vairāk nekā miljons uiguru, kazahu un citu musulmaņu ieslodzīti internēšanas nometnēs, kur viņi spiesti apgūt komunisma ideoloģiju, runāt ķīniešu valodā un noliegt savu kultūru, valodu un reliģiju.
Pekina sākumā noliedza šādu nometņu pastāvēšanu, bet pēc tam apgalvoja, ka šīs nometnes ir profesionālās apmācības centri, kuros musulmaņu tautu pārstāvji apgūst profesiju un ķīniešu valodu, kā arī tiek pasargāti no radikalizēšanās.
Honkongas nacionālās drošības likuma pieņemšana izpelnījās starptautisku nosodījumu. ASV piemēroja sankcijas Ķīnas amatpersonām, bet tādas valstis kā Kanāda, Austrālija, Lielbritānija un Vācija apturēja vienošanās par izdošanu ar Honkongu.
Eiropas Savienība (ES) jūlijā nolēma ierobežot tādu preču eksportu uz Honkongu, kas var tikt izmantotas represijās un novērošanā.
Ķīnas ārlietu ministra vizīte Vācijā noslēgs viņa braucienu pa piecām Eiropas valstīm, Ķīnai mēģinot stimulēt ekonomiskās un diplomātiskās attiecības ar Eiropu, ņemot vērā saspringtās attiecības ar ASV.
Vans apmeklēja arī Nīderlandi, Franciju, Norvēģiju un Itāliju.
