Krieviju satrauc ES iecere aplikt importu ar oglekļa nodokli

Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un bijušais premjerministrs Dmitrijs Medvedevs brīdinājis, ka gadījumā, ja iecere tiks īstenota, Krievijas ekonomiku gaida "ļoti nopietnas sekas".

Viņš piebildis, ka īpaši smagi cietīs enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības nozares, kā arī degvielas un ogļu eksports.

Medvedevs norādījis, ka saskaņā ar Krievijas Zinātņu akadēmijas aplēsēm valsts tautsaimniecība var zaudēt miljardiem eiro.

ES, cenšoties vienlaikus īstenot "zaļo kursu" un saglabāt savas tautsaimniecības konkurētspēju, iecerējusi aplikt importu ar īpašu nodokli, kura lielums būs atkarīgs no oglekļa izmešu daudzumu, ko radījusi attiecīgā produkcija.

Cenšoties atdzīvināt savu ekonomiku pēc Covid-19 pandēmijas radītās lejupslīdes, ES nākusi klajā ar tautsaimniecības stimulēšanas plānu, kam atvēlēti 750 miljardi eiro, no kuriem daļu paredzēts tērēt tā dēvētās klimata neitralitātes sasniegšanai.

Vienlaikus iecerēts, ka no 2023.gada spēkā stāsies oglekļa nodoklis importam.

Medvedevs šo ieceri nosaucis par "latento protekcionismu, kas ierobežos [krievu] ražojumiem piekļuvi ES tirgum".

Viņš piebildis, ka Maskava vēlas, lai tiktu nodrošināta "bilaterāla pieeja", sadarbojoties gan ar Briseli, gan ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju.

Krievija ir viens no lielākajiem izejvielu un ogļūdeņražu eksportētājiem, un saskaņā ar Eirostata datiem 2018.gadā Maskava bija trešais lielākais importētājs ES.

Krievija jau tagad cieš no sekundārajām sankcijām, kuras ASV vērsušas pret gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecībā iesaistītajiem uzņēmumiem.

Maskava cer ar šī projekta īstenošanu dubultot savas dabasgāzes piegādes Vācijai, taču projekta finansētājs vācu enerģētikas uzņēmums "Uniper" augustā brīdinājis, ka vērienīgā iecere varētu izgāzties.

Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzdevis valdībai panākt, ka līdz 2030.gadam eksports, kas nav saistīts ar ogļūdeņražiem, tiktu palielināts par 70%.