Ārlietu ministrija pārskaitīs 50 000 eiro Libānas Sarkanajam krustam

4.augustā Libānas galvaspilsētas Beirūtas ostas rajonā nogranda divi spēcīgi sprādzieni. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu uguns bumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē. Sprādzienu rezultātā ir gājuši bojā vairāk nekā 100 cilvēki, un mirušo skaits turpina pieaugt.

Vēl vismaz 100 cilvēki ir aprakti gruvešos un 5000 ievainoti, tostarp ANO miera spēku UNIFIL un Vācijas vēstniecības darbinieki. Sprādzieni nodarījuši lielus zaudējumus infrastruktūrai, tostarp ostai, ēkām, atstājot aptuveni 300 tūkstošus cilvēku bez pajumtes, slimnīcām, lidostas terminālim un ANO miera spēku UNIFIL kuģim.

Jordānijas seismologi sprādzienu radīto satricinājumu pielīdzināja 4,5 magnitūdu stiprai zemestrīcei pēc Rihtera skalas. Eksplozija bija jūtama Kiprā, akcentēja ĀM.

Ministrijā akcentēja, ka Sprādzienu iemesls patlaban nav skaidrs. Libānas premjerministrs Hasans Dijābs paziņoja, ka ir eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā. Pašlaik ir uzsākta incidenta izmeklēšana, kuras rezultāti ir gaidāmi tuvāko dienu laikā.

Libānas Nacionālās aizsardzības padome pasludināja Beirūtu par katastrofas zonu, un premjerministrs Dijābs lūdza starptautisku palīdzību. Libānas valdība, izmantojot Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Eiroatlantijas katastrofu reaģēšanas un koordinēšanas centra un Eiropas Savienības Ārkārtējo situāciju reaģēšanas un koordinēšanas centra, kā arī diplomātiskos kanālus, ir vērsusies pēc palīdzības, lūdzot šādu atbalstu: izmeklētāju komanda, kas apzinātu iespējamo ķīmisko piesārņojumu, individuālie aizsardzības līdzekļi ķīmiskajiem incidentiem, ugunsdzēšana, individuālie aizsardzības līdzekļi un aprīkojums medicīnas darbiniekiem pirmās palīdzības sniegšanai, augstas izšķirtspējas satelīta attēli postījumu apzināšanai, kā arī medicīnas preces un iekārtas un visa veida medikamenti, ķīmiskā piesārņojuma necaurlaidīgi individuālie aizsardzības līdzekļi.

ĀM akcentēja, ka Libāna ir Tuvo Austrumu reģiona stabilitātei nozīmīga valsts, kam ir potenciāls kļūt par patvēruma meklētāju plūsmas avotu Eiropas Savienības virzienā. Tajā ir pasaulē augstākais patvēruma meklētāju īpatsvars. Katrs ceturtais Libānas iedzīvotājs ir patvēruma meklētājs.

Kopš 2011.gada Sīrijas krīzes sākuma Libāna ir uzņēmusi 1,5 miljonus Sīrijas bēgļu, kuri pašlaik veido 30% no valsts kopējā iedzīvotāju skaita. Tie pievienojas valstī mītošajiem tūkstošiem palestīniešu bēgļu, kuri tur sāka ieceļot no 1948.gada kara palestīniešu teritorijās.

Libāna jau ilgi cieš arī no smagām finansiālām problēmām un augsta bezdarba līmeņa, it īpaši jauniešu vidū. Libāna ir valsts ar trešajām lielākajām parādsaistībām pasaulē attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. 2016.gadā valsts ārējā parāda dzēšanai tika izmantoti 48% no valsts budžeta.

No šīs situācijas visvairāk ir cietuši Libānas sociāli neaizsargātākie iedzīvotāji, tostarp, bēgļi. 2019.gada 17.oktobrī Libānā sākās masu protesta demonstrācijas pret valdības priekšlikumu ieviest nodokli ziņapmaiņas lietotnēm, piemēram, "WhatsApp".

Laika gaitā demonstranti sāka apsūdzēt valdību nemākulīgā valsts vadīšanā, nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanā un korupcijā, pieprasot visaptverošu politiskās sistēmas reformēšanu, kā rezultātā tika nomainīta valdība, bet protesti vēl joprojām turpinās, skaidroja ministrijā.

Ministrijā norādīja, ka, izvērtējot Latvijas pašreizējās iespējas, tika secināts, ka visātrākā un efektīvākā palīdzība Libānai būtu finansiāls atbalsts, tādēļ ĀM rosināja veikt iemaksu 50 000 eiro apmērā Libānas Sarkanajam Krustam. Izdevumus 50 000 eiro apmērā tiks segti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.