Japāna piemin Hirosimas atomuzbrukuma 75. gadadienu
Japāna ceturtdien ar klusuma brīdi pieminēja ASV nomestās atombumbas sprādziena upurus, valstij atzīmējot atomuzbrukuma 75.gadadienu ar ceremonijām, kas koronavīrusa pandēmijas dēļ notika mazākos mērogos, nekā sākotnēji plānots.
Plkst.8.15 - brīdī, kad pirms 75 gadiem eksplodēja no bumbvedēja "Enola Gay" nomestā atombumba - aptuveni 880 ceremonijas dalībnieki, arī uzbrukumā izdzīvojušie, premjerministrs Sindzo Abe un vairāk nekā 80 valstu pārstāvji, ievēroja klusuma brīdi.
75 gadus pēc atombumbas sprādziena cilvēce cīnās ar jauniem draudiem - jauno koronavīrusu, ceremonijā Miera memoriālajā parkā līdzās sprādziena epicentra vietai sacīja Hirosimas mērs Kadzumi Macui.
"Tomēr ar to, ko mēs esam mācījušies no pagātnes traģēdijām, mums vajadzētu spēt pārvarēt šos draudus," sacīja mērs.
"Kad pirms gadsimta 1918.gadā uzbruka gripas pandēmija, tā paņēma desmitus miljonu dzīvību un terorizēja pasauli, jo valstis, kas cīnījās Pirmajā pasaules karā, nespēja vērsties pret draudiem kopā. Tam sekojušais nacionālisms noveda pie Otrā pasaules kara un uzbrukumiem ar atombumbām."
"Mēs nedrīkstam pieļaut, ka šī sāpīgā pagātne atkārtojas. Pilsoniskai sabiedrībai ir jānoraida uz sevi centrēts nacionālisms un jāvienojas pret visiem draudiem," uzsvēra mērs.
Hirosimā 1945.gada 6.augusta atombumbas sprādzienā un no tā sekām līdz gada beigām mira aptuveni 140 000 cilvēku. Trīs dienas vēlāk 9.augustā atombumba tika nomesta arī uz Nagasaki.
Mūsdienās vēl joprojām turpinās debates par Hirosimas un Nagasaki bombardēšanu ar atomieročiem.
Daudzi vēsturnieki norāda, ka plašie postījumi piespieda Japānu piecas dienas pēc Nagasaki bombardēšanas padoties, tādā veidā izbeidzot Otro pasaules karu. Savukārt citi uzskata, ka atomieroču pielietošana bija pārāk šausminoša, nešķirojot nogalinot arī civiliedzīvotājus, un nevajadzīga, jo Japāna jau bija kara nomocīta.
