Lielo biznesu aicina atteikties no vergu darba
Staļins līdz tam neaizdomājās, nacisti koncentrācijas nometņu darbaspēku izmantoja tikai iekšējam tirgum, taču mūsdienu Ķīnas komunisti vergu darbu padarījuši par starptautisku preci.
Vairāk nekā 190 cilvēktiesību organizāciju aicina apģērbu ražotājus pārtraukt sadarbību ar Ķīnas piegādātājiem, kurus uzskata par atbildīgiem uiguru piespiedu darbā. Prasību parakstījuši pārstāvji no 36 valstīm.
Vismaz miljons ieslodzīto
Kopīgajā paziņojumā norādīts, ka apmēram katrā piektajā apģērba gabalā, kas nopērkams rietumvalstu veikalos, izmantota kokvilna vai dzija no Siņdzjanas provinces, kur ierīkotas pāraudzināšanas nometnes uiguriem, kazahiem un citām Ķīnas musulmaņu tautām.
Pēc ANO aplēsēm, šajās nometnēs ieslodzīti 1–1,8 miljoni cilvēku. Kā varas instrumentu Pekina izmanto arī spīdzināšanu, ģimeņu izšķiršanu un sieviešu sterilizāciju, norādīts paziņojumā.
Liela daļa slavenu zīmolu figurē jau martā klajā laistajā Austrālijas Stratēģiskās politikas institūta ziņojumā. Turklāt kopš 2017. gada ap 80 000 etnisko uiguru no nometnēm Siņdzjanā ir pārvesti uz piespiedu darba rūpnīcām citur Ķīnā, kur esot vismaz 27 šādas rūpnīcas.
Tās apkalpo vismaz 83 pasaules līmeņa uzņēmumus, tostarp H&M, Adidas, Nike, Volkswagen, Daimler, BMW, Apple, Huawei, Samsung, Sony.
Risks peļņai liek pārdomāt
Piemēram, Apple vaino sadarbībā ar negodprātīgu piegādātāju O-Film, kas ražo kameras aifoniem. Apple apgalvo, ka rūpīgi seko Ķīnas uzņēmumu darba ētikai. Pekina minēto ziņojumu nodēvēja par safabricējumu.
Aktīvisti uzskata, ka vienīgi draudi zaudēt peļņu liks kompānijām patiešām nopietni pievērsties šai problēmai. Korporācija PVH, kam pieder amerikāņu zīmoli Tommy Hilfiger un Calvin Klein, jau dažas stundas pirms šīs kampaņas oficiālā starta nāca klajā ar savu paziņojumu.
Tās pārstāvis New York Times pavēstīja, ka kompānija nolēmusi pilnībā atteikties no Siņdzjanas kokvilnas un pārtraukt attiecības ar ražotājiem šajā provincē. Kompānija Gap norādījusi, ka nepasūta apģērbu no uzņēmumiem Siņdzjanā, kur audzē 80% Ķīnas un 20% pasaules kokvilnas apjoma. Arī H&M, Nike, Adidas un Uniqlo paziņoja, ka pieprasīs turpmāk neizmantot izejvielas no Siņdzjanas.
Smadzeņu skalošanas centri
Pērn BBC rīcībā nokļuva dokuments, kas atklāja, ka tikai nedēļas laikā no Siņdzjanas dienvidiem uz nometnēm nosūtīts 15 000 cilvēku. Brīvībā viņi var iznākt tikai tad, ja dziļi apzinās “nelegālo, noziedzīgo un bīstamo savas darbības būtību pagātnē”. Nokļūt Ķīnas Gulagā var ātri – par musulmaņu lūgšanu, hidžābu ap galvu sievietēm, pārāk daudziem bērniem vai Korānu plauktā.
Varas iestādes apgalvo, ka tie ir arodizglītības centri cīņai ar reliģisko ekstrēmismu, kur māca amatu un ķīniešu valodu. Brīvībā izkļuvušie stāsta, ka viņus piespiež klausīties Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina uzrunas un mācīties Ķīnas Komunistiskās partijas vēsturi un ideoloģiju, aizmirst savu valodu, kultūru un ticību.
Kamēr islāma ekstrēmisti ierasti par lielāko ienaidnieku uzskata ASV, tieši Vašingtona visasāk aizstāv Ķīnas musulmaņus pret represijām. ASV jūlijā noteica sankcijas vairākām Ķīnas amatpersonām, kuras atbild par notiekošo Siņdzjanā, un brīdināja ārvalstu uzņēmumus pārtraukt biznesu šajā provincē.
ASV Kongresā rit diskusija par likumprojektu, kas ļautu aizliegt preču importu no Siņdzjanas. Arī Eiropas Savienībā izskan aicinājumi par stingrāku uzraudzību.
