Lietuvas Seims aicina aktīvāk izglītot sabiedrību par padomju okupācijas sekām

Kā uzsvērts dokumentā, ir svarīgi turpināt pētījumus par okupācijas periodu, īpaši par bruņoto pretošanos padomju un nacistiskajam režīmiem, un ar šo pētījumu rezultātiem iepazīstināt sabiedrību.

Par rezolūcijas pieņemšanu nobalsojuši 114 Seima deputāti, pret balsojušo vai atturējušos nebija.

Rezolūcijā atgādināts, ka Padomju Savienība okupēja Lietuvu 1940.gada 15.jūnijā un par tās represīvo darbību upuriem kļuva vismaz desmitā daļa Lietuvas pilsoņu, kā arī Polijas pilsoņi, kas Otrā pasaules kara sākumā bija raduši patvērumu Lietuvā.

"Padomju vara centās sistēmiski iznīcināt gaišāko lietuviešu tautas daļu un tādā veidā aizcirst iespējamību nākotnē atjaunot neatkarīgu valsti," teikts Seima pieņemtajā dokumentā.

Tajā arī norādīts, ka PSRS juridiskā mantiniece Krievijas Federācija līdz pat šim laikam neatzīst okupācijas faktu un tās nodarīto kaitējumu, bet pēdējo desmit gadu laikā šai valstī aktivizējušies centieni pārrakstīt Lietuvas vēsturi, noliedzot okupāciju un nomelnojot pretošanās dalībnieku piemiņu.

"Pēc Otrā pasaules kara, kad valstu un tautu attiecības bija tiešām briesmīgas, dažas valstis tomēr spēja atzīt un nožēlot savu vainu, tāpēc Francija un Vācija varēja izlīgt un tāpēc mums tagad ir Eiropas Savienība. Īpaši iespaidīgs bija Polijas un Vācijas izlīgums," Seima sēdē uzsvēra "Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu" deputāte Vilija Aleknaite-Abramiķiene.

"Taču ir viena valsts, kura nekad nav atzinusi savu vainu, izņemot to liktenīgo 1989.gada Ziemassvētku vakaru, kad tā tomēr iedrošinājās pasludināt par prettiesisku tiklab Molotova-Ribentropa paktu, kā Baltijas valstu okupāciju, (..), taču nemitīgi mēģina noliegt patiesību, pat pašas parakstītā dokumenta saturu," viņa piebildusi.

Jau ziņots, ka Krievijas Valsts domē maija beigās reģistrēta iniciatīva atsaukt pirms trim gadu desmitiem PSRS Tautas deputātu kongresā pieņemto Molotova-Ribentropa pakta nosodījumu, jo tas esot pieņemts "tolaik pieaugošās politiskās nestabilitātes apstākļos" un neatbilstot "vēsturiskā taisnīguma principiem".

Lietuvas Seims arī aicinājis valdību aktīvāk atbalstīt darbu pie okupācijas varu nodarītā kaitējuma apmēru aprēķināšanas, atvēlot tam nepieciešamo finansējumu, un pieprasīt okupācijas kaitējuma atlīdzināšanu no Krievijas kā Lietuvu okupējušās Padomju Savienības juridiskās mantinieces.

Kā otrdien žurnālistiem parlamentā sacījis premjerministrs Sauļus Skvernelis, viņš piekrīt, ka jautājums par okupācijas kaitējuma atlīdzināšanu nemitīgi jāpatur Lietuvas darba kārtībā.

"Uzskatu, kad mums šis jautājums jāizvirza un to aizmirst nedrīkstam nekad. Tāda ir mūsu valsts nostāja, kas apstiprināta jau sen," viņš norādījis.

1940.gada 15.jūnijā Padomju Savienība okupēja Lietuvu un iekļāva to savā sastāvā. Sākās padomju okupācija, kuras laikā tūkstošiem cilvēku nonāca ieslodzījumā, tika izsūtīti vai nogalināti. Valstisko neatkarību Lietuva atjaunoja 1990.gada 11.martā.