Kā Lielbritānijā laikā, kad lauksaimniecībā trūkst darbinieku, novāc zaļumus
FOTO: briti ķeras pie latviešiem tik ierastā darba uz lauka un dažs pat saka - šis arods viņam atvēra acis
Lielbritānijā, kur Covid-19 dēļ lauksaimniekiem bijušas grūtības nokomplektēt darbiniekus ražas novākšanai, uzņēmumā “The Watercress Company” sākušies ūdenskrešu un citu zaļumu novākšanas darbi. Zīmīgi, ka šogad ārvalstu sezonālo strādnieku vietā uz lauka nonākuši daudzi vietējie darbinieki, kuri ilgus gadus pat nenojauta, kāds ir zaļo salātu ceļš no lauka līdz veikalu plauktiem un viņu šķīvjiem.
Britu mediji vēstī, ka šogad arī šis uzņēmums nesagaidīja savus ilggadējos darbiniekus no ārvalstīm, kuri šajā kompānijā bija strādājuši pat desmit un vairāk gadus, jo daudzi ceļošanas ierobežojumu dēļ nevarēja nokļūt Lielbritānijā.
Šogad uz lauka nonākuši cilvēki, kuri iepriekš nebūtu iedomājušies darīt šāda veida darbus – sporta instruktors, dizaineris, elektriķis, students dārznieks, mehāniķis, celtnieks, pēdu aprūpes speciālists un jūrnieks.
Uzņēmuma vadītājs Toms Emerijs stāsta: “Jau diezgan ātri sapratām, ka mums būs problēmas ar ūdenskrešu un citu zaļumu novākšanu, ja mudīgi neatradīsim 25 darbiniekus.” Uzņēmumam gan paveicās, jo gan Hempšīrā, gan Dorsetā darbam pieteicās dīkstāvē nonākušie cilvēki, kuri bija gatavi iziet nopietnu apmācību, lai vajadzīgajā brīdī ķertos pie darba.
Pirmo nedēļu laikā gan atbira 10% darbinieku, bet pārējie pierada un, kā uzņēmumam šķiet, viņiem šis darbs patīk. Uzņēmumā, kur gadiem nebija jārīko jaunu darbinieku grupas apmācību, saka - daudziem jaunajiem darbiniekiem tās ir krasas viņu ierastās dzīves izmaiņas.
Uzņēmums “The Watercress Company” periodā no pavasara līdz oktobra beigām ik gadu novāc 600 tonnas zaļumu, apgādājot vairāk nekā 4000 veikalu visā valstī.
40 gadus vecais Džeimss Braiss ir viens no jaunajiem darbiniekiem, kas šogad palīdz novākt ražu un apūdeņot ūdenskrešu laukus. Viņš saka: “Pirms trim mēnešiem es pat nevarētu iedomāties, ka stāvēšu ūdenskrešu laukā ar sejas masku, un palīdzēšu novākt ražu. Šis darbs ļoti atšķiras no mana fitnesa trenera aroda, taču tas atvēra man acis, kā mūsu pārtika tiek audzēta un kā nonāk veikalu plauktos.”
Braiss piebilst, ka sākumā šos pienākumus uztvēra kā īslaicīgu nodarbi, jo saprata, cik svarīgi ir doties palīgā, lai novāktu ražu, bet tagad viņš secinājis, ka patiesībā tas labi papildina viņa paša biznesu fitnesa jomā.
Kā zināms, Lielbritānijas lauksaimniekiem “Brexit” jaunā realitāte Covid-19 dēļ pienāca ātrāk, nekā viņi bija gaidījuši, jo daudzi sezonālie darbinieki, galvenokārt no Austrumeiropas, šogad nevarēja tik viegli tikt uz Lielbritāniju.
Lai izvairītos no tā, ka raža burtiski sapūst uz lauka, ar lūgumu iesaistīties un palīdzēt pie dīkstāvē nonākušajiem iedzīvotājiem vērsās pat princis Čārlzs, pēc kā atsaucās daudzi cilvēki, bet ne visi spēja turpināt darbu.
Britu medijos izskanēja daudzi vietējo iedzīvotāju pieredzes stāsti par darbu uz lauka, tomēr ne visi bija pozitīvi, cilvēkiem brīnoties kā par zemo samaksu, tā par smagajiem darba apstākļiem un garajām stundām.
