"Pilnīga katastrofa..." prostitūtas Berlīnē gatavas vairs neskūpstīties ar klientiem
Vācijā, kur prostitūcija ir legāla, bordeļi ir slēgti kopš marta, tāpēc seksa industriju pārstāvošā arodbiedrība tagad izstrādā jaunus klientu apkalpošanas standartus, bet politiķi aicina aizliegt prostitūciju. Tomēr jaunas nozares pārstāvju piedāvātās normas paredz, ka šo pakalpojumu sniegšanas laikā būs jāiztiek bez skūpstiem.
Medijs “Deutsche Welle” vēstī, ka tukša autostāvvieta pie publiskā nama “Artemis” Berlīnē ir zīmīgākais simbols tam, ko koronavīruss nodarījis seksa industrijai Vācijas galvaspilsētā.
Ik gadu šo iestādi apmeklēja aptuveni 100 tūkstoši klientu, bet gada apgrozījums bija desmiti miljoni eiro. “Artemis” tika uzskatīts par legālās prostitūcijas piemēru, jo tā īpašnieki, turku izcelsmes Vācijas pilsoņi, sadarbojās ar varasiestādēm un policiju nelegālās prostitūcijas un cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā.
Tomēr šobrīd tur neviena vairs nav - kopš marta vidus seksuāla rakstura pakalpojumu sniegšana ir aizliegta, jo aizvien notiek cīņa ar Covid-19.
Kāda cita Berlīnes bordeļa saimnieks, kura iestāde ierīkota četristabu dzīvoklī Marienfeldes rajona dzīvojamā mājā, nekautrējas tieši raksturot to, kāda šobrīd ir situācija. “Viss ir diezgan štruntīgi,” viņš saka. Līdz martam šajā dzīvoklī vienas maiņas laikā darbojās piecas līdz septiņas sievietes, bet tagad viņas visas palikušas bez iztikas līdzekļiem.
Neoficiālas aplēses liecina, ka Berlīnē seksuāla rakstura pakalpojumus sniedz pieci tūkstoši cilvēku, bet visā Vācijā šajā jomā varētu būt nodarbināti pat 400 000 cilvēku, taču valsts uzskaitē ir mazāk par desmit procentiem, kas nozīmē, ka nomācošs vairākums darbojas nelegāli.
Tā kā šie pakalpojumi Vācijā ir legāli, to sniedzēju intereses pārstāv dažādas arodbiedrības un asociācijas. Suzanna Bleiere Vilpa darbojas Profesionālajā erotisko un seksuālo pakalpojumu sniegšanas asociācijā. Šajā industrijā viņa nostrādājusi desmit gadus, un pašreizējo situāciju raksturo ar diviem vārdiem “pilnīga katastrofa”. Viņa stāsta, ka bordeļu īpašniekiem beidzas nauda, bet pašas prostitūtas, no kurām daudzas ir austrumeiropietes, satraucas neskaidrās nākotnes dēļ.
Lai sekmētu, ka varasiestādes lemj par bordeļu atvēršanu, nozares pārstāvji izstrādājuši jaunas normas, kas skar higiēnu un pielāgošanos jaunajiem apstākļiem. Atslēgas punkti ir šādi: nekādu skūpstu, regulāra telpu vēdināšana, klientu dezinficēšana un obligāta maskas valkāšana, aizsedzot muti un degunu.
Bleiere Vilpa apgalvo, ka vācu prostitūtas ievēros jaunās prasības, jo viņām ir svarīgi nopelnīt vismaz kaut ko. “Jā, uz kādu laiku pandēmijas dēļ būs jāatsakās no skūpstiem un tamlīdzīgā. Bet seksa industrijas darbinieces ievēros šos noteikumus, jo tā ir viņu vienīgā iespēja nopelnīt,” viņa stāsta.
Tomēr vairāki Vācijas Bundestāga deputāti nākuši klajā ar ierosinājumu aizliegt šo rūpalu, jo sociālā distance pakalpojumu sniegšanas laikā īsti nav iespējama. Daži deputāti saredzējuši iespēju aizliegt prostitūciju uz visiem laikiem, kā arī ieviest tā dēvēto Skandināvijas modeli, kas paredz sodīt nevis prostitūtas, bet gan klientus, tomēr Bleiere Vilpa uzskata, ka šādi aizliegumi rada vienas vienīgas problēmas, jo, pakalpojumu sniedzējiem aizejot pagrīdē, tikai pieaug noziedzības un cilvēku tirdzniecības apmērs.
