Itālijas mafija izmanto pandēmiju savā labā
Itālijas mafija šajā krīzes laikā cenšas gūt sabiedrības atbalstu, dalot pārtikas pakas un sniedzot atbalstu mazajiem uzņēmējiem, tiem pašiem, kurus parasti reketē.
“Šodien piesaistīt savā pusē ierindas pilsoņus kļuvis tik viegli kā nekad,” mafijas panākumus sarunā ar "Deutsche Welle" atzīst Luidži Komo, kurš vada "SOS Imprese", organizāciju, kas sniedz palīdzību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem cīņā ar izspiešanu.
Nekas nebūs par velti
Neapoles grupējums "Camorra" konkurē ar pilsoniskajiem aktīvistiem, izdalot pārtikas pakas un vaučerus 50 eiro vērtībā. “Agrāk viņi pieprasīja naudu, tagad viņi to izdala. Tomēr rezultātā viņi kaut ko prasīs pretī,” brīdina Komo.
Organizētās noziedzības rīcībā ir milzīgi brīvie līdzekļi, kurus šobrīd var veiksmīgi atmazgāt legālā biznesā. “Tagad mafijai nav vajadzības draudēt uzņēmumu īpašniekiem. Uzņēmēji paši meklē cilvēkus, kas varētu viņiem palīdzēt,” norāda "SOS Imprese" vadītājs.
Viņš vaino valdību novēlotā un neprofesionālā rīcībā, kas novedusi pie tā, ka daudziem itāļiem mafijas nauda kļūst par pēdējo glābiņu no bankrota.
Valsts konfiscē mafijas īpašumus
Cenšoties kontrolēt situāciju, varas iestādes nesen konfiscēja mafijas aktīvus visā valstī 15 miljonu eiro apmērā. Likums atļauj noziedznieku klaniem konfiscēto īpašumu izmantot sociālajiem projektiem.
Pēdējo 20 gadu laikā valsts pārņēmusi vairāk nekā 65 000 nekustamo īpašumu – zemi, uzņēmumus, ēkas, jaunbūves. Tomēr birokrātijas un sliktas saimniekošanas dēļ šie īpašumi bieži pat vairāk nekā desmit gadus stāv neizmantoti, un tikmēr mafija tos uzskata par saviem.
Kampānijas apgabala pilsētas Kazāles di Prinsipi mēram Renato Natālem "Camorra" acu priekšā izdevies 65% konfiscētā īpašuma pielāgot sociālā tirgus modelim. Ierindas pilsoņi un bezpeļņas organizācijas var veidot kooperatīvus, kas kalpo kopējam labumam un integrē neaizsargātākās grupas. Par tādiem uzņēmumiem var kļūt kafejnīcas, ekofermas, kultūras un veselības centri.
Draud palīdzības sniedzējiem
Patlaban gan pilsētā iestājušies grūti laiki, un vairāk nekā 1200 ģimenes lūgušas pašvaldībā 500 eiro vērtos vaučerus pārtikas un citu pirmās nepieciešamības preču iegādei. Ar mafijai konfiscētajiem līdzekļiem pietiek tikai pusei lūdzēju, pārējais jāņem no mērijas budžeta.
Turklāt ne vienmēr noziedzniekiem atņemtais dod labumu. Mērs stāsta, ka šogad pilsēta saņēmusi 22 šādus objektus, taču tie prasa ieguldījumus, bet liekas naudas nav.
Tikmēr mafija konkurencē par cilvēku prātiem un sirdīm nekautrējas vajāt aktīvistus, lai viņi pārtrauktu palīdzību iedzīvotājiem. Draudus bieži saņem, piemēram, vietējo draudžu garīdznieki.
Mafija saņēmusi nabagu pabalstus
Nauda, ar kuru dalās mafija, patiesībā ir tikai drupačas no sabiedrībai nozagtā. Nesen atklājās, ka valsts pabalstus trūkumcietējiem saņēmis arī 101 darbonis no Kalabrijas klana Ndrangeta, kas kontrolē 80% Eiropas kokaīna tirgus.
Saņēmēju vidū ir 2013. gadā arestētā Ndrangeta līdera Roberto Pannunci bērni, viņš ir lielījies, ka naudu neskaita, bet sver. Par kokaīna kontrabandu notiesātais Pannunci dēls Alesandro pabalstu pieprasīja uzreiz pēc iznākšanas no cietuma 2018. gadā.
Kopumā mafija paspējusi saņemt 516 000 eiro, kurus nolemts atgriezt valsts kasē, vēl 470 000 eiro izmaksa ir apturēta. Pērn decembrī policija aizturēja vairāk nekā 330 klana pārstāvju, tostarp arī Vācijā, Šveicē un Bulgārijā. Izmeklēšana rit arī pret politiķiem, augsta ranga likumsargiem, advokātiem, uzņēmējiem un ierēdņiem.
