Peru jau pandēmijas sākumā slēdza robežas un noteica paškarantīnu. Kāpēc tā tomēr kļuvusi par Covid-19 karsto punktu?
Peru bija viena no pirmajām valstīm Dienvidamerikā, kas ieviesa striktus Covid-19 apkarošanas pasākumus, slēdzot robežas un norīkojot iedzīvotājus palikt mājās. Neskatoties uz valdības centieniem glābt iedzīvotājus ar dažādiem atbalsta pasākumiem, Peru ir viena no vissmagāk skartajām valstīm Dienvidamerikā un arī visā pasaulē, ziņo CNN.
Peru šobrīd apstiprināti 123 979 Covid-19 gadījumi. Ar slimību miruši vairāk nekā 3,6 tūkstoši cilvēku. Smagāka situācija no Dienvidamerikas valstīm ir tikai Brazīlijā, kur miruši jau 23 tūkstoši Covid-19 pacientu.
Abas Latīņamerikas valstis pret Covid-19 attiekušās ļoti atšķirīgi. Kamēr Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaru joprojām noliedz slimības bīstamību un koncentrējas tikai uz valsts ekonomikas atkopšanu, Peru prezidents Martins Vizkarra jau 15.martā izsludinājis valstī ārkārtas stāvokli, norīkojot iedzīvotājus doties paškarantīnā un aizverot valsts robežas.
Neskatoties uz amatpersonu centieniem, vīruss tik un tā strauji izplatījies Peru. Saskaņā ar valdības datiem pašlaik slimnīcās ir aizņemti 85% plaušu ventilatoru. Amatpersonas pauž bažas par slimnīcu pārslodzi.
Kā valsts, kas tik savlaicīgi un nopietni reaģēja uz pandēmiju, nokļuva šādā situācijā?
Covid-19 spēcīgi izgaismo nevienlīdzību
Kā CNN stāsta Peru ārsts Elmers Huerta, viens no iemesliem ir valstī valdošā nevienlīdzība. "Es esmu sapratis, ka šis vīruss atklāj sociālekonomisko apstākļu daudzveidību valstī," stāsta Huerta. Daudzi Peru nabadzīgie iedzīvotāji vienkārši nespēj palikt mājās, lai izdzīvotu - viņiem obligāti ir jādodas uz darbu, veikalu vai pat banku.
Kā liecina 2017.gada valsts tautas skaitīšanas dati, tikai 47% Peru iedzīvotāju mājās ir ledusskapis.
Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem ir biežāk jāiet uz veikalu, jo viņi nevar veidot tik lielus pārtikas uzkrājumus.
Tirgū pandēmijas laikā ir novērojamas ārkārtīgi garas pircēju rindas. Lai gan lielākā daļa cilvēku nēsā maskas, sociālo distancēšanos ievērot ir grūti. "Mums ir jādodas pūlī, jo nav citas izejas," Peru televīzijai sacīja kāda rindā stāvoša sieviete. "Ja nē, tad mums nebūs pārtikas. Mums nav ko ēst, tāpēc mēs esam šeit ieradušies."
Todien apstiprināto koronavīrusu gadījumu skaits valstī bija 10 303. Šobrīd tas ir 10 reižu lielāks.
Līdz galam nepārdomāts finansēšanas plāns
Cilvēki Peru pulcējas ne tikai tirdzniecības vietās, bet arī bankās, lai saņemtu valsts sniegto finansiālo palīdzību.
Kā stāsta Peru ekonomists Kristians Lopess Vargass, valdības plāns piešķirt Peru neaizsargātajiem iedzīvotājiem atbalsta finanšu paketi bija labs, tomēr līdz galam nepārdomāts.
Pagājušā gada ziņojumā par Peru banku darbību teikts, ka tikai aptuveni 38% pieaugušo valsts iedzīvotāju ir bankas konts.
Tā kā viņiem nav attālinātas pieejas valsts sniegtajām finansēm, lielākajai daļai palīdzības saņēmēju personīgi jādodas uz bankām, lai naudu izņemtu. Kā norāda ekonomists, šādu cilvēku pulcēšanos, lai saņemtu sniegto palīdzību, nebija grūti iepriekš paredzēt.
Tāpat Vargass uzsver, ka daudzi vietējie dzīvo un strādā vietās, kurās vienkārši nevar ievērot sociālo distancēšanos. Vairāk nekā 30% Peru mājsaimniecību dzīvo nelielos mājokļos, un vienā telpā mēdz gulēt pat četri vai vairāk cilvēki.
Augsts ir arī ēnu ekonomikas slieksnis - saskaņā ar Peru Nacionālās statistikas un informācijas institūta datiem vairāk nekā 72% nodarbināto strādā, nemaksājot visus nodokļus.
Pagājušajā piektdienā prezidents Vizkarra pagarinājis ārkārtas stāvokli līdz 30.jūnijam. Šāds lēmums pieņemts jau piekto reizi, tomēr šoreiz sniegta atļauja darbību atsākt atsevišķiem uzņēmumiem un zobārstniecībām. Peru prezidents arī norādījis, ka ir pārāk daudz iedzīvotāju, kuri pret ierobežojumiem izturas vieglprātīgi, tomēr speciālisti iesaka valdību būt piesardzīgai, pārlieku vainojot iedzīvotājus, jo pamata problēmas, ko pandēmija atklājusi, nav nekas jauns.
