Kā Krievija, kurā viss bija tik "brīnišķīgi", pēkšņi nonāca līdz katastrofai?

Šo jautājumu uzdod un uz to atbild daudzi eksperti pasaulē, jo tam, ka Krievijā klājas labi, vairs neviens netic, un nav jau arī pamata ticēt – Krievija kopā ar ASV ir priekšgalā to valstu rindās, kur ir vislielākais atklāto infekciju skaits. Un tā ir tikai oficiālā statistika, vēstī portāls “Politico.eu”.

Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins sacīja – viņaprāt, inficēti ir divi procenti pilsētas iedzīvotāju, kas ir 250 000 cilvēku. Tikmēr līdz 25. maijam visā Krievijā ir 353 tūkstoši oficiāli apstiprināto gadījumu. Savukārt nāves gadījumu skaits saglabājas pārsteidzoši zems – 3,6 tūkstoši, kas jau licis uzdot jautājumus un apšaubīt šo skaitli. Īpaši tāpēc, ka nesen izskanēja ziņas par Krievijas mirušo uzskaitīšanas metodoloģiju, kuras ietvaros nāves gadījumu skaits varētu būt pat par vairāk nekā 50% mazāks.

Portāls raksta, ka šim pavasarim bija jābūt ļoti veiksmīgam Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. Viņa pārraudzībā valsts bija uzkrājusi milzīgu rezerves fondu, sākusi pārliecinošu naftas cenu karu ar Saūda Arābiju un organizējusi iespaidīgu starptautisko pasākumu, lai pieminētu Otrā pasaules kara beigu 75. gadskārtu. Svētki bija paredzēti grandiozi. Tajos piedalītos simtiem ārvalstu vadītāju, tostarp, viselitārāko – Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclere Angela Merkele, Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un, iespējams, ASV galva Donalds Tramps 9. maijā būtu stāvējuši uz skatu platformas virs Ļeņina mauzoleja un noraudzījušies militārajā parādē. Diena noslēgtos ar banketiem, lielkoncertiem desmitgades krāšņāko uguņošanu.

Putins arī rūpīgi izveidoja pamatu virknei politisku un konstitucionālu soļu, kas ļautu viņam palikt pie varas vēl ļoti, ļoti ilgi. Martā Krievijas parlaments apstiprināja grozījumus konstitūcijā, kas ļautu Putinam vadīt valsti līdz pat 2036. gadam, kad viņš būtu jau 84 gadus vecs. Viss, kas bija atlicis, bija referendums, kam bija jānotiek aprīlī, taču Covid-19 epidēmijas dēļ tas tika atlikts. Arī 75 gadu kara beigu jubilejas svinības tika atliktas uz nenoteiktu laiku.

Tagad tā vietā, lai Putins baudītu sabiedrības atbalsta pieaugumu, izskatās, ka notiek pretējais. Maija sākumā Levada centrs, Krievijas vienīgā neatkarīgā sabiedriskās domas pētniecības aģentūra, atklāja, ka Putina reitings samazinājies līdz 59%, kas Rietumu politiķiem varētu šķist kā apskaužams sabiedrības atbalsts, taču Putinam tas ir pēdējo 20 gadu laikā zemākais vērtējums. Portāls norāda, ka Putina vara šobrīd vairs neizskatās tik stipra, kā tas bija vēl pirms dažiem mēnešiem, un tas varētu būt saistīts ar viņa darbiem, reaģējot uz Covid-19 izraisītajiem notikumiem.

Marta sākumā kādā Krievijas sarunu šovā vēl izskanēja amatpersonu komentāri, ka situācija valstī ir “brīnišķīga”, jo dalot robežu ar Ķīnu trīs mēnešus, kuru laikā epidēmija ir plosījusies, un spējot noturēt inficēšanās līmeni pie tikai pieciem gadījumiem, ir iespaidīgi. Tas nozīmē, ka visi veiktie pasākumi bijuši efektīvi.

Citos sarunu šovos, kur bieži izskan sazvērestību teorijas, vadītāji un viesi uzsvēra, ka šāds vīruss nepastāv. Tie esot ASV izgudroti māņi ar mērķi sagraut Ķīnas ekonomiku. Vīruss ir radīts ASV laboratorijās un “ielikts” Ķīnā. Vai arī Bils Geits to izgudroja, lai pēc tam varētu nopelnīt daudzs naudas ar vakcīnu. Covid-19 ir tikai SARS paveids, kas galu galā ir mazāk bīstams nekā visi domāja. Un visbeidzot katru gadu no gripas nomirst daudz cilvēku, un nevienam tas tik ļoti nerūp.

Daudzi cilvēki šķietami noticēja šim domas pavedienam vai vismaz vēlējās tam noticēt, tāpēc viņi ignorēja arvien stingrākos karantīnas pasākumus, kas Maskavā tika uzsākti 25. martā. Cilvēki neievēroja sociālo distancēšanos, pārvietojās pa visu pilsētu, izmantoja pakalpojumus, kuriem bija jābūt slēgtiem, sanāca kopā ar draugiem, šņaukājās, šķaudīja un pat spļaudījās uz ielas. Veikalos bez maskām un cimdiem viņi pirms pirkšanas turpināja aptaustīt katru tomātu, izpētīt brokoli, bet pie kases drūzmējās ciešās rindās, ignorējot uz grīdas veiktās atzīmes ar nepieciešamo distanci.

Televīzijā un sociālajos tīklos mēs visi vērojām, kā itāļi dzied uz balkoniem, bet parīzieši katru reizi, kad iziet no mājas, aizpilda pieteikuma anketu. Covid-19 izskatījās slikts tikai ārpus Krievijas.

Raksta autors norāda, ka ziņu raidījumos redzēja, kā Krievijas lidostās darbinieki aizsargtērpos pārbauda ielidojošo cilvēku temperatūru, bet martā Krievijā ielidoja trīs viņa draugi: divi no Itālijas un viens no Tunisijas. Viņi klāsta, ka nevienam lidostā netika veiktas veselības pārbaudes. Viņi atstāja veselības aprūpes amatpersonām savu kontaktinformāciju, viens no viņiem zvanu nesaņēma vispār, otrais saņēma zvanu nākamajā dienā un viņam tika teikts ievērot divu nedēļu karantīnu, bet pie trešā durvīm piecas dienas pēc ierašanās pieklauvēja cilvēks maskā, iedodot viņam parakstīt formu ar atpakaļejošu datumu, ka viņam 14 dienas jābūt karantīnā. Neviens viņam nejautāja, kur viņš pēdējās nedēļas laikā bijis.

Vissliktāk sāka klāties 15. aprīlī, kad Maskava noteica obligātas digitālās kartes visiem, kuri vēlas izmantot sabiedrisko transportu. Visi, kuri vēlējās iziet no mājām, bija spiesti saņemt QR kodu, izņemot pastaigai ar suni, gājienam uz veikalu vai aptieku. Kaut kādu iemeslu dēļ, iespējams, lai parādītu, ka pilsēta kaut ko dara lietas labā, pirmajā dienā pēc noteikumu stāšanās spēkā pie metro ieejas stāvēja policija un manuāli pārbaudīja katru pasažieri, tādā veidā veidojot drūzmu, kas ilgusi stundām gan pie stacijas, gan pazemes ejās.

Pēc divām nedēļām Maskavā tika reģistrēts milzīgs infekciju pieaugums, liekot minēt, vai iepriekšminētajam ar to ir kāda saistība.

Protams, arī Krievijā ir vērojamas tādas pašas ainas, kādas citās Covid-19 skartajās valstīs. Daži cilvēki ir piesardzīgi un ievēro noteikumus. Tie, kuri var, strādā no mājām. Skolas ir slēgtas un interneta joku bildes, kur cilvēki pārģērbjas par tēliem no slaveniem mākslas darbiem, palīdz kliedēt garlaicību arī Krievijas mājās palikušajiem iedzīvotājiem, bet “Zoom” kļuvis par darbības vārdu krievu valodā. Tikmēr uz ielām var vērot riteņbraucējus, kuri kvadrātveida mugursomās steidz piegādāt maltītes un pārtiku.

Taču ir arī aspekti, kuros Krievijā uzvedas citādāk nekā citās valstīs. Kopš 25. marta Putins teju katru nedēļu uzrunā sabiedrību, solot palīdzību tiem, kuriem tā ir vajadzīga, bet šo lēmumu pieņemšanu atstājot reģionālo varu līderu ziņā. Viņš teju vispār nav atstājis savu rezidenci Piemaskavā. Tikmēr viņa valdības premjers, trīs ministri un preses sekretārs uz savas ādas izjutuši, ko nozīmē slimot ar jauno koronavīrusu. Valstī pieaug sīkie noziegumi un krāpšana, jo bezdarbniekiem sāk beigties nauda. Laikam ejot, nepareizi ieviestie karantīnas pasākumi un niecīgais ekonomiskais atbalsts tiem, kuriem tas ir vajadzīgs, kļūst arvien riskantāki.

Putina pieeja ekonomikas stabilizēšanas pasākumiem arī atšķiras no tiem, kādus īsteno citu valstu līderi. Citviet valdības steidz izdalīt naudu uzņēmējiem un parastajiem darbiniekiem, lai palīdzētu tiem turēties virs ūdens un sildīt ekonomiku, bet Krievijā, kurai ir milzīgs uzkrājums nebaltām dienām, atvēlēti vien 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai palīdzētu mazajam un vidējam biznesam. Salīdzinājumam – ASV tas tuvojas 10% no IKP atzīmei. Tiešo maksājumu ziņā Krievijā patiesībā sniedz atbalstu apjomā, kas ir mazāks par 1% no IKP, kamēr pārējais ir aizdevumu garantijas un nodokļu nomaksas termiņa atlikšana.

Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienība, kas pārstāv lielā biznesa intereses, lobējusi, lai daži no atbalsta pasākumiem attiektos arī uz tiem, un līdz šim panākusi vienošanos par 100 miljardu rubļu (1,4 miljardi ASV dolāru) aizdevuma garantijām no Valsts investīciju bankas. 10. maijā Krievijas valdība arī vienojās atzīt 1151 uzņēmumus par sistēmiski nozīmīgiem jeb “pārāk lieliem, lai bankrotētu”, un paziņoja, ka arī tiem nodrošinās aizdevumus un citus atvieglojumus.

Visās sešās reizēs, kuru laikā Putins uzrunāja tautu, viņš ne reizi nepieminēja atbalstu valsts uzņēmumiem. Ekonomists un profesors Konstantīns Soņins saka, ka iemesls ir vienkāršs: tam nav vajadzības. “Visa Krievijas sistēma balstās uz Krievijas lielā valsts biznesa atbalstīšanu. Visi rīki jau ir: tu ej pie prezidenta vai uz ministru kabinetu, lai kaut ko lūgtu, piemēram, aizdevumu. Šiem uzņēmumiem jau ir tik daudz iespēju to darīt, ka nav vajadzības nākt klajā ar jaunu procedūru,” viņš skaidro.

Tomēr iedzīvotājiem klājas ļoti grūti. Soņins norāda, ka šī krīze ir bezprecdenta, bet valdības aizkavētā reakcija un nepietiekamie pasākumi var radīt vēl lielāku lejupslīdi. Tomēr viņš neparedz, ka iedzīvotāji varētu sākt dumpoties. “Es nedomāju, ka pastāv lielas neapmierinātības risks. 2008. un 2009. gadā IKP samazinājās par 9 procentiem, un lielākā daļa mājsaimniecību sāka taupīt uz pamatvajadzību rēķina, bet sabiedrība toreiz nedumpojās, un es domāju, ka līdzīgi būs arī šoreiz.”

Viņš arī neuzskata, ka šī krīze, lai arī cik tā nebūtu smaga, liks mainīties Krievijas varai. “Nav diskusiju par prioritāšu pārskatīšanu, piemēram, aizsardzības izdevumu, drošības vai propagandas izdevumu samazināšanu, vai pretsankciju atcelšanu, kas, manā skatījumā, būtu pirmais, kas būtu jādara. Par to neviens nediskutē,” viņš saka.

Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Krievijas un Eirāzijas programmas jautājumos Londonā bāzētajā nevalstiskajā organizācijā “Chatham House” un politikas zinātņu profesors Nikolajs Petrovs ir mazāk optimistisks par krievu pacietību. Viņš norāda, ka Covid-19 krīze nolīdzinājusi visus Putina sasniegumus, viņa reitingi ir zemi un mūsdienās cilvēkiem ir vienalga, kas notika pirms 10 vai 20 gadiem. “Viņš būs līderis, ja viņš parādīs sevi kā līderi cīņā ar Covid-19. Pagaidām viņš neko nav sasniedzis,” viņš saka.