Vācijas vidusslānis turpmāk tērēsies daudz apdomīgāk
Aptauja Vācijā liecina, ka ekonomikā gaidāmas lielas izmaiņas. Nekas daudz varbūt nemainīsies trūcīgākajiem, kas tikpat neceļoja un negāja uz restorāniem, un miljonāriem, taču vidusšķiras patēriņa pārorientācija radīs lielu ietekmi.
ASV konsultāciju firmas "McKinsey" pētījums liecina, ka apģērba veikaliem, kinoteātriem, koncertzālēm, taksometriem un citiem biznesa veidiem būs jāpielāgojas.
No 30. aprīļa līdz 3. maijam aptaujāti vairāk nekā 1000 Vācijas iedzīvotāju un secināts, ka vidusslānis arī pēc pandēmijas būs visai piesardzīgs.
Piemēram, 29% aptaujāto mazāk dosies darba un privātos braucienos, bet 27% plāno no tiem atteikties. Tātad mazāk nekā puse gatavi ceļot ar lidmašīnu, vilcienu vai autobusu un nakšņot viesnīcā.
Starp citu, pēdējo mēnešu pieredze rāda, ka daudzus darba jautājumus pat starpvalstu līmenī var risināt attālināti videokonferencēs, netērējot laiku un bieži vien nodokļu maksātāju naudu lidojumiem un viesnīcām.
Tikmēr tūrisma nozarei ir nepieredzēti slikti laiki. Vācijā vien līdz miljonam cilvēku var zaudēt darbu, 70% pašlaik saņem pabalstus. Klientu pretenzijas par atceltajiem ceļojumiem mērojamas trīs līdz četru miljardu eiro apmērā, divas trešdaļas firmu pieļauj drīzu bankrotu.
Atklājies arī, ka 51% Vācijā aptaujāto, kas pirms pandēmijas bieži izmantoja autobusu, gatavi samazināt braucienus ar šo sabiedrisko transportu vai pat atteikties no tiem pilnībā. Līdzīgi ir noskaņoti 47% agrāk regulāro metro pasažieru. Tā vietā viņi nolēmuši biežāk iet kājām, braukt ar divriteni vai savu auto.
Tāpat 37% mazāk izmantos taksometru un 11% nemaz, bet autonomu attiecīgi 18% un 29 procenti. Cieš arī vēl nesen iecienīto elektrisko skrejriteņu bizness – 17% agrāko klientu pilnībā atteiksies, 29% brauks retāk.
Kaut arī Vācijā atkal atļauts strādāt ne tikai pārtikas veikaliem, 41% aptaujāto plāno aprobežoties gandrīz tikai ar pārtikas iegādi. Kopš ierobežojumu mīkstināšanas 54% šopinga iespējas nav izmantojuši, neiegādājoties ne jaunas drēbes, ne kosmētiku vai elektroniku.
Tāpat kā Latvijā un daudzās citās valstīs katastrofāla situācija ir visu veidu kultūras biznesā. Vācijā 26% sliecas vispār neapmeklēt kino, koncertus un teātrus, 32% – retāk. Zoodārzi un izklaides parki var zaudēt 21% apmeklētāju, sporta zāles – 22 procentus. Tikmēr 11% grasās vairāk sportot brīvā dabā, 4% – būtiski vairāk, 41% – tikpat cik iepriekš.
