Pusaudzim, kurš Vīlandē nošāva skolotāju, piespriesti deviņi gadi cietumā

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka pagājušā gada 27. oktobrī Vīlandē notika traģēdija, kura satricināja visu mūsu ziemeļu kaimiņvalsts sabiedrību. Toreiz 15 gadus vecais 9. klases skolnieks Vahurs Rūts četru savu skolasbiedru klātbūtnē nošāva vācu valodas skolotāju Eni Sarapu. Šonedēļ Tartu noslēdzās tiesas prāva, kurā slepkavam piesprieda deviņu gadu cietumsodu. Prokurore vainīgajam gan prasīja piespriest maksimāli iespējamo sodu, ko var piemērot nepilngadīgajam par slepkavību – desmit gadus cietumā.

Tāpat tiesa piesprieda pusaudzim un viņa radiniekiem nogalinātās skolotājas vīram un meitai kompensāciju izmaksāt 10 000 eiro. Šajā gadījumā prokuratūra arī prasīja bargāku sodu – piemērot kompensāciju divkārt lielākā apmērā. Notiesātā advokāts gan uzskata, ka piespriestais sods ir pārāk bargs un lēmumu grasās pārsūdzēt.

Dienvidu reģiona galvenā prokurore Kaire Henilane gan pārliecināta, ka slepkava nav pelnījis maigāku attieksmi, jo viņš nodarīto nenožēlo, slepkavību plānojis un noziegumu izdarījis apzināti.

Piemēram, ir noskaidrots, ka Rūts pirms slepkavības internetā esot meklējis informāciju par apšaudēm skolās. Viņš arī internetā ir ievietojis vardarbīga satura attēlus un komentārus. Tāpat viņš jau ilgstoši esot konfliktējis ar savu vācu valodas skolotāja, kura pret zēnu neesot izrādījusi nepatiku un viņu provocējusi uz vardarbību.

„Nepietiek vien ar frāzi „es nožēloju”. Par nožēlu jāliecina, ka cilvēka rīcībai, gan uzvedībai. Šajā gadījumā tiesā izteikto nožēlu var vērtēt vienīgi kā tukšu muldēšanu. Patiesībā Vahurs Rūts tā nedomā,” igauņu plašsaziņas līdzekļiem teica Henilane.

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Vahurs kopā ar ģimeni dzīvoja diezgan noslēgtu dzīvi kādā ciematiņā netālu no Vīlandes. Viņš slepkavības ieroci – revolveri „Amadeo ROSSI-851” slepus bija paņēmis no sava tēva seifa.

Kāpēc Vahurs Rūts noslepkavoja savu skolotāju tā īsti nav skaidrs. Viņš pats stāstījis, ka viņam to likušas darīt „balsis galvā”. Tomēr pusaudzis par garīgu slimu nav atzīts.

Slepkavas tēvs, arī Vahurs Rūts, šopavasar kādā intervijā atklāja, ka ar dēlu ticies vairākas reizes, bet ne reizes ar viņu nav runājis par slepkavību, un viņam nav nojausmas, kas dēlu pamudinājis uz tik drausmīgu soli. „Problēma nebija mūsu ģimenē. Problēma radās ārpusē,” piebilda Rūts seniors. Viņš teica, ka dēls pats, kad tam būšot gatavs, pastāstīšot par savas rīcības motīviem. Bet tas varot būt arī tikai pēc desmit gadiem.