Epidemiologa piezīmes: dīvains atgadījums ar kādu angļu kori

Speciālists raksta, ka viens no negaidītajiem Covid-19 plusiem ir fakts, ka tagad visi zina, ko dara epidemiologs. “Mani vairs nejauc ar dermatologu un nelūdz apskatīt ādas kaites. Epidemiologs ir medicīnisks izmeklētājs, kurš, kā jau visi detektīvi, vienmēr pievērš uzmanību trim būtiskiem pierādījumiem: cilvēkam, vietai un laikam,” viņš raksta.

“Tāpēc, kad es pēkšņi saņēmu elektronisku vēstuli no kādas Bredfordas iedzīvotājas, kura stāstīja, ka viņa un viņas draugi ar Covid-19, iespējams, inficējās jau janvārī – teju divus mēnešus pirms tika fiksēts pirmais inficēšanās gadījums Lielbritānijā – es nolēmu papētīt dziļāk,” norāda speciālists.

Vēstules autore Džeina Hola dzied divos koros – “Voices of Yorkshire” un vietējā amatieru korī “All Together Now”. Viņa stāsta, ka janvāra sākumā abu koru dalībniekiem parādījās savādi simptomi, kas, kā vēlāk viņi saprata, ļoti atgādināja Covid-19.

Starp pirmajiem saslimušajiem bija kora dalībnieka dzīvesbiedrs, kurš 17. vai 18. decembrī atgriezās no komandējuma Uhaņā un viņam sākās pēkšņs, stiprs klepus. “Mans kolēģis no kora saslima janvāra vidū, pēc tam mana labākā draudzene Kristīna saslima, bet pēc tam, februāra sākumā, nolikos arī es,” viņa stāstījusi.

Koristes simptomi bija šādi: “Sajūta kaklā bija tāda, it kā es būtu norijusi stikla lausku, augsta temperatūra, galvassāpes… Jutos ļoti nogurusi – es gulēja divas dienas no vietas, kas nebūt nav man raksturīgi. Man bija augsta temperatūra un sauss klepus bez atkrēpošanas.”

"Laika gaitā pievienojās jauni simptomi – bija grūti elpot, radās sajūta, ka iekšā sakrājies kaut kāds šķidrums, kuram es cenšos izelpot cauri," viņa norāda. Vēlāk Džeina Hola pamanīja ožas trūkumu. Kad kļuva labāk, viņa devās apciemot savu sasirgušo kolēģi Saimonu, kuram pagatavoja tēju, bet, lejot klāt pienu, pamanīja, ka tas ir saskābis, jo, ieliets krūzē, tas izskatījās savādi. Uz to viņš atbildēja: “Es jau no rīta to lēju, izskatījās tāpat, bet nejutu nekādu garšas atšķirību.” Džeina turpina: “Es paostīju pienu un arī neko nesajutu. Nevarēju saprast, kā gan tā var būt, ka es neko nejūtu, jo piens patiešām bija saskābis,” viņa stāsta.

Viņas aprakstītie simptomi ir klasiski Covid-19 infekcijas gadījumā. “Cilvēki bieži pie manis vēršas, lai paziņotu, ka ar kaut ko līdzīgu slimoja jau pērn, bet es viņu pārliecinu, ka viņiem, visticamāk, bija kāda cita vīrusa infekcija. Tomēr Džeinas gadījums ar šo pavedienu, kas saistīts ar Uhaņu pērn decembrī, ir ļoti interesants,” norāda ārsts.

“All Togethe Now” kora vadītājs Kriss Kemps bija viens no pirmajiem šī kora saslimušajiem. Viņš saslima jau 27.decembrī un līdz pat februāra sākumam nevarēja atgūties.

Savukārt kora dziedātāja Suzanna Smita stāsta, ka viņu Ziemassvētku ballīte parasti notiek janvārī, kad dalībnieki viens otru arī varēja inficēt. Pati viņa saslima janvāra beigās. Laikā, kad par Covid-19 bija zināms pavisam maz.

Tikmēr Saimons Ročesters, kurš dzēra pieminēto saskābušo tēju, stāsta, ka koristi pamanīja – viņiem visiem ir līdzīgi simptomi, tomēr neviens toreiz nesavilka paralēles ar jauno koronavīrusu. Protams, viņi dzirdēja par jaunu slimību Ķīnā, bet neviens neiedomājās, ka varētu būt inficēts ar to.

Pieminētie koristi ir ļoti sociāli ļaudis – bieži satiekas, iet ciemos viens pie otra arī no dziedāšanas brīvajā laikā, daudz apskaujas, tāpēc Ročesters norāda, ka tā bija “ideāla vide, kurā vīrusam izplatīties”. Un pastāv iespēja, ka viņi vīrusu aiznesa arī ārpus koristu loka, norāda epidemiologs.

Piemēram, vietējā bāra vadītāja Huanita Kērnsa, kura savā iestādē bieži uzņem pieminētos koristus, janvāra beigās pēkšņi paģība, viņai parādījās grūtības elpot. Viņa sasvīda un devās gulēt. Pēc tam ģimenes ārsts izsauca neatliekamo palīdzrību. “Mans ārsts vaicāja, vai es esmu bijusi Ķīnā, bet vēlāk ātro darbinieki prasīja to pašu. Un vēl slimnīcā man to vaicāja. Es teicu, ka nē un vēlreiz skaidroju, ka vadu bāru. Man sacīja, ka man ir plaušu infekcija un aizsūtīja mājās,” viņa atstāsta.

“Domāju, viņiem vajadzētu mūs visus tagad pārbaudīt, jo ļoti daudzi šeit slimoja. Es nekad tā nebiju slimojusi! Viss koris vienmēr ir te [bārā], mēs visi draudzējamies. Man ir tikai 53 gadi, nav nekādu hronisku saslimšanu, slimoju reti. Tas viss ir dīvaini, un tagad esmu droša, ka mums visiem bija koronavīruss,” viņa stāsta.

Epidemiologam Džonam Raitam šis stāsts no Bredfordas šķitis ļoti interesants, tomēr ir jābūt piesardzīgiem, uzreiz pieņemot, ka tas bija Covid-19, jo ir ļoti daudz sezonālo vīrusa infekciju, viņš uzsver. “Bet šajā gadījumā interesants ir infekcijas izplatīšanās mehānisms, inficēšanās termiņi un tas, ko mums pastāstīja par pavediena sākumu, kas ved uz Uhaņu,” viņš norāda.

Mediķis stāsta, ka jebkurā epidēmijā, kad sāk izsekot infekcijas avotu, tiek konstatēts, ka saslimšanas gadījumi sākušies krietni ātrāk, nekā tika uzskatīts. “Epidēmiju daba ir tāda, ka tās sākas ļoti, ļoti lēni – viens-divi cilvēki, bet tad pakāpeniski skaits aug,” viņš saka, piebilstot, ka infekcija izplatās, bet cilvēki uzmanību sāk pievērst vēlāk.

Epidemiologs ir drošs, ka būs zināmi arī citi gadījumi, kad cilvēki brauca uz Uhaņu un tur inficējās ar vīrusu ātrāk par laiku, kad Ķīnas varasiestādes oficiāli paziņoja par jauno infekciju.

Viņš arī cer, ka drīz būs pieejami testi, ar kuru palīdzību varēs droši noteikt, ka cilvēks infekciju jau ir izslimojis. “Kad mēs to saņemsim, būs interesanti redzēt, vai Huanitai, Džeinai un viņas draugiem bija parastā sezonālā gripa vai viņi vieni no pirmajiem Lielbritānijā, kas uz savas ādas izjuta koronavīrusu, kurš radīja pandēmiju,” saka speciālists.