Kad tas viss beigsies? Vācu matemātiķi modelē pandēmijas ilgumu
Kad tas reiz beigsies – pēdējā laikā šis droši vien ir visbiežāk uzdotais jautājums par pandēmiju. Vācijas vadošie virusologi un matemātiķi ņēmuši talkā superdatoru, lai matemātiski modelētu iespējamos scenārijus.
Visbiežāk nosauktais termiņš ir viens gads, kad saglabāsies stingrāki vai maigāki ierobežojumi. Būs jānēsā maskas, rūpīgi jāievēro higiēna, jāiztiek bez lieliem festivāliem. Berlīnes universitātes klīnikas Charité Virusoloģijas institūta vadītājs Kristiāns Drostens intervijā TV kanālam ORF paudis cerību uz vakcīnu, varbūt pat divām vai trim.
Vasarai sekos ziema...
Būs jāsamierinās, ka ne viss atgriezīsies vecajās sliedēs. “Varbūt sezonālais efekts ļaus mums veiksmīgi pārdzīvot vasaru ar maigiem pasākumiem, mīkstinot pašreizējos ierobežojumus,” teic Drostens. Esot svarīgi, lai vasara ir silta un sausa, cilvēki ievēro noteiktos priekšrakstus un sociālie kontakti norit ārā, svaigā gaisā, nevis telpās.
Turpmākais gan neiezīmējas skaistās krāsās, daudzi epidemiologi jau brīdina par pandēmijas otro vilni. No vēstures – spāņu gripai, kas uzliesmoja 1918. gadā, bija trīs nāvējoši viļņi.
“Kolektīvās imunitātes vēl aizvien būs maz, un ar imunoloģiski naiviem iedzīvotājiem mēs ieiesim ziemas vilnī. Tas būtu bīstami,” atklāts ir Drostens. Tas nozīmē, ka ziemā atgriezīsies stingrie ierobežojumi, ko tagad daudzas valstis mīkstina vai atceļ.
Ne pret visu ir vakcīna
Pavisam drūmi noskaņots ir Bonnas universitātes Medicīnas fakultātes Virusoloģijas un HIV pētījumu institūta vadītājs, profesors Hendriks Štreks intervijā ZDF: “Jebkurš paredzējums, ka mums būs vakcīna, ir nenopietns, jo mēs vienkārši to nezinām. Ir daudz vīrusu, pret kuriem mēs vakcīnas meklējam gadiem, un to joprojām nav.” Piemēri tam ir HIV, C hepatīts, kā arī sifiliss, ko izraisa baktērijas.
Štreks uzskata – jo ilgāk izdosies noturēt jaunā koranavīrusa izplatību robežās, kas ļauj mediķiem palīdzēt visiem pacientiem, jo ilgāk izstrādāsies kolektīvā imunitāte, kas prasīšot gadus.
Nākotne datorā
Tikmēr vācu matemātiķi cenšas modelēt nākotni. Projektā sadarbojas Heidelbergas universitāte, Frankfurtes Perspektīvo pētījumu institūts un Jūlihas pētījumu centrs, kur atrodas viens no jaudīgākajiem superdatoriem pasaulē.
Pirmajos rezultātos gan nav atbildes ar konkrētu pandēmijas beigu datumu, jo analizēti dažādi karantīnas varianti. Pētniece Marija Barbarosa Deutsche Welle norāda, ka “neviens modelētais scenārijs neļauj cerēt, ka izdosies ātri pārvarēt šo krīzi”.
Viens piemērs ir pakāpeniska un daļēja ierobežojumu atcelšana Vācijā – maija sākumā atverot skolas, universitātes, daudzus veikalus un restorānus, jūnijā – birojus, sporta zāles un citas vietas vienlaikus ar pastiprinātu testēšanu un inficēto izolāciju. Tādā gadījumā pēc aprēķiniem inficēto maksimums gaidāms novembra beigās – vienlaikus 1,3 miljoni cilvēku.
Pakāpeniski, bet pilnībā atceļot visus ierobežojumus, maksimums paredzams augusta beigās vai septembra sākumā ar vienlaikus 6,3 līdz 7,2 miljoniem inficēto.
Saglabājot stingrus aizliegumus gadu, visas pandēmijas laikā Vācijā dators sarēķinājis ap 550 000 inficēto (ap 185 000 bez simptomiem) un 14 000 mirušo. Slimības iespējamā sezonalitāte nav ņemta vērā.
Ja neieviestu nekādu karantīnu, inficētos 32 miljoni cilvēku, bet ar vēl stingrākiem ierobežojumiem – 361 000. Līdz maijam Vācijā bija aptuveni 160 000 inficēšanās gadījumu.
