Ģimene 36 stundas pavada pie telefona, lai līdz pēdējam brīdim būtu kopā ar Covid-19 slimo tēvu
Tāpat kā daudziem citiem, kuri zaudējuši savus mīļos Covid-19 slimības dēļ, arī Ebijai Reinhardai no Ņujorkas nebija iespējas būt kopā ar savu slimo tēvu Donu Aderu (76), kurš smagā stāvoklī atradās slimnīcā. Pateicoties medmāsai, Dona ģimenei bija iespēja būt kopā ar tēvu līdz pat viņa pēdējam elpas vilcienam, ziņo CNN.
Māsiņa piedāvāja Ebijai un vēl trīs Dona bērniem būt kopā ar tēvu ar telefona palīdzību - viņa novietoja mobilo telefonu pie smagi slimā vīra auss, lai viņš varētu dzirdēt savu ģimeni.
Sākumā šķita, ka nav atgadījies nekas nopietns - parasta saaukstēšanās. Tomēr dažas dienas vēlāk, pēc tam, kad bija parādījies klepus un drudzis, slimnīcā uzstādīja diagnozi - koronavīruss.
Situācija strauji pasliktinājās, un medmāsa pati piezvanīja Ebijai, apzinoties, ka Donam nav palicis daudz laika dzīvot.
"Tā bija milzu svētība," stāsta Ebija. "Tas man ļāva piedzīvot kaut kādu kopābūšanu. Es varēju pateikt visu, ko vēlējos, apzinoties, ka tās bija beigas. Kaut arī es viņu neredzēju un nevarēju turēt viņa roku, šis tālruņa savienojums bija neticami vērtīgs."
Pēc brīža Ebija atskārta, ka var izveidot telefonkonferenci ar pārējām māsām un brāli. Telefonsarunā apvienojās Dona bērni no Dānijas, Teksasas, Ziemeļkarolīnas, savukārt pati Ebija atradās vien dažus kilometrus no slimnīcas. Viņi dalījās atmiņās, dziedāja tēvam un apliecināja savu mīlestību. Lai gan pats Dons atbildēt neko nevarēja, bērni dzirdēja viņu elpojam.
Reizēm sarunā iestājās klusums, kuru allaž pārtrauca kāds, kurš atgādināja tētim - mēs mīlam tevi un esam šeit. "Es atvainojos viņam par lietām, piedevu viņam par to, kas bija neizrunāts," stāsta Dona meita. Ģimene dziedājusi dziesmas, kuras reiz, Donam spēlējot ģitāru, bija dziedātas ap ugunskuru.
"Mēs tiešām varējām dzirdēt viņa ciešanas," par tēva atrašanos slimnīcā stāsta Ebija. "Bet dzirdēt viņu elpojam nozīmēja to, ka viņš bija dzīvs." Sākumā tēvs elpojis vienmērīgi, bet, stundām ejot, elpošana kļuvusi apgrūtināta. Tā izklausījusies tā, it kā kāds sūktu gaisu caur salmiņu. "Arlabunakti, Don, tiekamies rīt," pēc vīrieša pozicionēšanas noteikusi kāda atnākusī medmāsiņa. Arī ģimene nolēma nosnausties, bet neviens klausuli nenolika.
Neilgi pēc pusnakts atskanēja vēl viens zvans - Dons bija miris. Bērni ar viņu kopā bija pēdējās 36 stundas.
"Terors, kuru šodien izjutu, nebija salīdzināms ne ar ko, ko esmu izjutusi iepriekš. Es varu tikai iedomāties, cik smagi tev bija. Man ir tik ļoti žēl, ka tev nācās iziet cauri šim murgam," pēc smagās telefonsarunas savā "Facebook" lapā rakstīja Ebija.
Dons bija jurists, kurš palīdzēja cilvēkiem uzsākt viņu sapņu biznesu.
