Cilvēki Ķīnā sāk mosties un aptvert, kādām šausmām tika pakļauti

“The Guardian” vēsta par kādu 65 gadus vecu vietējo iedzīvotāju Hu Aiženu, kura janvāra sākumā, uzzinot par jaunas slimības uzliesmojumu, neesot satraukusies, jo atbildīgās amatpersonas mierināja, ka vīruss nav lipīgs. Sieviete tāpēc devās savās ikdienas gaitās un gatavojās ķīniešu jaunajam gadam.

Īsi pirms pilsēta tika slēgta, Hu parādījās pneimonijai raksturīgi simptomi. Vairākas dienas pēc slimnīcu meklējumiem un gaidīšanas, viņai beidzot tika veikts tests, kurš uzrādīja negatīvu rezultātu. Medijs gan atzīmē, ka ir zināms – testi tobrīd bieži uzrādīja neprecīzus rezultātus, turklāt sievietei vīrusa simptomi bija izteikti. Neraugoties uz to, viņai sešās slimnīcās tika atteikta ārstēšana, tāpēc sasirgusī desmit dienas pavadīja mājās, nespējot ne ēst, ne dzert, bet viņas stāvoklis aizvien pasliktinājās.

Sievietes dēls nolēma vest mammu uz slimnīcu citā rajonā, bet policija viņus apturēja. Dēls izmisumā kliedzis uz policistiem: “Vai jūs neesat cilvēki?”

Galu galā 8. februārī Hu tika ievietota slimnīcā, viņai bija grūtības elpot. Ārsts noteica, ka jāveic vēl viens tests, taču nu bija par vēlu. Viņa uz mikli atguva samaņu, palūdza lai dēls mutē ielej mazliet ūdens un nomira.

Tagad sievietes dēls vēršas tiesā pret Uhaņas vadību par to, ka tā, iespējams, slēpa problēmas patiesos apmērus. Viņa prasība ir viena no vairākām, kuru sagatavo nevalstiskā organizācija “Funeng”. Hu dēls ir viens no tiem dažiem cilvēkiem, kuri nolēmuši meklēt atbildes, pieprasīt kompensāciju vai vismaz atvainošanos no ierēdņiem, kuri vairākas nedēļas vilcinājās brīdināt sabiedrību par vīrusa draudiem. Ķīnā dzīvību koronavīrusa izraisītu sarežģījumu dēļ zaudēja vairāk nekā 4 tūkstoši cilvēku, no kuriem lielākā daļā tieši Hubejas provincē, kuras galvaspilsēta ir Uhaņa.

Citos gadījumos tiesā Hubejas provinces valdību iesūdzēja kāds ierēdnis. Tāpat kāda māte vēlas, lai atbildīgie saņemtu sodu, jo bija spiesta noskatīties, kā vīruss izdzēš viņas 24 gadus vecās meitas dzīvību. Vēl arī no kāda dēla, kurš savu mirstošo māti steidza nogādāt slimnīcā Uhaņas piepilsētā, bet tad, kad devās viņai sagādāt nepieciešamās preces, saņēma zvanu, ka mātes vairs nav.

“Nekas tāds nenotiktu, ja viņi mums būtu pateikuši. Tik daudz cilvēkiem nebija jānomirst,” dusmojas kāds no cilvēkiem, kurš apņēmies tiesāties. Vēl kāds saka: “Es gribu atbildi. Es gribu, lai tie, kuri ir vainīgi, atbildētu likuma priekšā.”

Propaganda dara savu darbu

Laikā, kad vīruss izplatījās un bija jau sasniedzis savu maksimumu, sabiedrības dusmu līmenis sasniedza sen neredzētus apmērus, radot nopietnus draudus valdošajai Ķīnas komunistiskajai partijai. Kad februārī no vīrusa nomira ārsts Lī Veņlians, kurš centās brīdināt par jauna vīrusa uzliesmojumu, bet tika apklusināts, kad viņu apciemoja policisti un pieprasīja pārtraukt izplatīt “baumas”, dusmu izvirdumi bija jūtami arī internetā. Daži šo mirkli salīdzināja ar Ķīnas Komunistiskās partijas līdera Hu Jaobanga nāvi, pēc kā aizsākās 1989. gada Tjaņaņmeņas laukuma grautiņi.

Vairāk nekā divus mēnešus vēlāk dusmas noplaka, bet darbu savās rokās ņēma propagandas mašinērija, raidot pozitīvus stāstus par valsti, kura apvienojās, lai cīnītos ar vīrusu, valsti, kura sūta palīdzību pārējai pasaulei un cīnās ar ASV un citu valstu apvainojumiem, ka vīrusa uzliesmojumā vainīga Pekinu.

Uhaņa un pārējā valsts pamazām atgriežās parastajā dzīvē, bet varasiestādes uzmanīgi uzrauga tos, kuros aizvien varētu gruzdēt aizvainojums.  Piemēram, 50 gadus vecais Žangs Hai ir viens no tiem 100 “WeChat” grupas dalībniekiem, kas vīrusa dēļ zaudēja ģimenes locekļus.

Marta beigās viņi saņēma informāciju, ka var doties saņemt savu tuvinieku mirstīgās atliekas. Vienā reizē ierasties varēja pieci cilvēki, kuriem bija jābūt vietējā varas pārstāvja pavadībā. Žangs atteicās iet. Vēlāk grupas izveidotāju izsauca policija, bet čats tika dzēsts.

Viņš stāsta, ka tagad visi cenšas būt ļoti piesardzīgi. Viņš pieprasa, lai valdība atvainotos, un atklāj, ka zina daudzus, kuri ir ārkārtīgi dusmīgi.

Cilvēki sāk atmosties

Pēc epidēmijas uzliesmojuma vairāki desmiti veikalu īpašnieku Uhaņā šomēnes izgāja demonstrācijā, pieprasot īres samazinājumu, jo vairākus mēnešus nevarēja atvērt savus veikalus. Savukārt kādā Uhaņas piepilsētā iedzīvotāji izgāja ielās, protestējot pret augstajām pārtikas cenām.

“Cilvēki ir atmodušies. Tas ir skaidrs,” sacīja Pekinā strādājošais tiesību advokāts Ksī Jani, kurš pieprasīja informāciju no valdības par to, no kurienes izcēlies vīruss un kāpēc sabiedrības informēšana bija novēlota. Viņš saka, ka varbūt to, kuri pieprasa atbildes, nav tik daudz, taču vēsture rāda, ka arī daži cilvēki ir spējīgi mainīt sabiedrību un vēstures kursu.

Nevalstiskās organizācijas “Funeng” vadītājs Jans Žankvins nelolo lielas cerības, ka Hu un citu cilvēku prasības tiks izskatītas un nonāks līdz tiesai. Visticamāk, iesaistītie tiks vajāti vai iebiedēti, tomēr dažos gadījumos īpaši apņēmīgie var tikt pie kādas kompensācijas, kas ir viena no atvainošanās formām.

“Šie gadījumi rada spiedienu uz valdību un palīdz arvien vairāk cilvēkiem izprast savas tiesības un valdības atbildību, viņš saka, norādot, ka tas ir arī sava veida ceļš, kā dokumentēt vēsturi, ļaujot patiesību uzzināt vairākiem cilvēkiem, nevis tikai valdības versiju par to, kas notika Uhaņā.