Krievijā Covid-19 inficētos vajā un viņu ģimenēm draud
Krievijā vairākas reizes publiski izskanējuši Covid-19 saslimušo identifikācijas dati un liela daļa notiek ar valsts iestāžu palīdzību. Informācija ar īsziņu un sociālo tīklu palīdzību izplatās sabiedrībā un daļu nopludina tieši ārsti un policisti, vēstī portāls “Meduza”, norādot, ka saslimušie tiek vajāti un viņu ģimenēm izteikti draudi.
Dzīve Krievijā Covid-19 pandēmijas laikā 2020. gada aprīlī
Dzīve Krievijā pandēmijas laikā
Viens šāds gadījums fiksēts Brjanskas apgabalā, kur 11. aprīlī, tajā pašā dienā, kad tika noteikta Covid-19 diagnoze, saslimuša padzīvojuša pāra personu dati nonāca tīmeklī. Tur bija pieejama precīza adrese, telefona numurs un kontaktpersonu loks. Kopumā noplūdusī informācija skāra 11 personas – sākot no pāra meitas dzīvesbiedra un beidzot ar bijušo vedeklu. No šīs informācijas, kura tika padota aizvien tālāk un tālāk, Suzemkas ciemats uzzināja, ka šīs ģimenes locekļi strādā gan vietējā veikalā, gan ciemata slimnīcā. Saslimušo radiniece Anžela stāsta: “Kad šo sarakstu ar uzvārdiem izdzēsa, visi sašuta: “Viņi iznēsāja sērgu, mums jāzina uzvārdi! Ja nu mēs tagad esam briesmās?””
Šo atklātībā nonākušo ziņojumu bija sastādījuši policisti, medijam “Meduza” atklāja saslimušo dēls. “Policists mani iztaujāja, bet pēc tam oficiālais dokuments tika ielikts internetā. Kurš to izdarīja? Policija, slimnīca?” viņš ir sašutis.
Viens no ģimenes locekļiem vērsās atbildīgajās iestādēs, sūdzoties par notikušo, bet saņēma atbildi, ka tiek “domāts ne par to, ko vajadzētu”. Bijusī vedekla Svetlana atklāj: “Es te raudu, mazums, kas var notikt? Bet man atbild: “Visa valsts cīnās ar vīrusu, par to būtu jādomā.”
Dēls Aleksejs stāsta, ka divas dienas no vietas viņa telefons zvanīja bez apstājas. “Viņi uz mums skatās kā uz spitālīgajiem, tā, it kā es būtu saķēris buboņu mēri.” Savukārt kamēr dēls nav saņēmis sava testa rezultātus, viņu klusībā uzmana policija.
Suzemkas apgabala slimnīcas galvenā ārste Natālija Zakrevskaja stāsta, ka mediķiem šis dokuments nav vajadzīgs un viņa nezina, kurš to izplatīja, savukārt Iekšlietu ministrijas pārstāvji portālam “Meduza” nekā nekomentēja šo faktu.
Dzīve Maskavā koronavīrusa pandēmijas laikā 2020. gada martā
Dzīve Maskavā koronavīrusa epidēmijas laikā
Tas nav vienīgais gadījums
Pēdējo nedēļu laikā no Iekšlietu ministrijas struktūrām noplūda arī krietni lielākas ar Covid-19 saslimušo personu datu bāzes. Aprīlī Orenburgas iedzīvotājs Artems saņēma telefona zvanu. Zvanītājs izklausījās neadekvāts, dīvaini uzmācīgs. Viņš vairākas reizes zvanīja un vaicāja: “Vai jūs zināt, ka esat slims ar koronavīrusu?”
Artema telefona numurs kļuva zināms pēc kārtējās informācijas noplūdes – aprīļa sākumā sociālajos tīklos nonāca tabula ar 277 personu vārdiem. Šīs tabulas nosaukums bija “Stingri apsargājamo potenciāli ar Covid-19 saslimušo personu saraksts”. Artems ir pārliecināts, ka šis saraksts ir īsts, jo viņa ģimene patiešām bija nonākusi stingrā kontrolē, jo bija atgriezusies no ārzemēm. Viņu personas datus ievāca policija. Viņaprāt, tas, ka šāda informācija nonāca tīmeklī, ir noziedzīga rakstura nolaidība.
Ja tabula patiešām ir autentiska, tad tā nāk no Iekšlietu ministrijas, par ko liecina paraksti uz dokumenta, vēstī “Meduza”, tomēr ministrijā uz portāla jautājumu par dokumenta izcelsmi un noplūdes apstākļiem neviens neatbildēja. Visas dokumentā norādītās atbildīgās amatpersonas ir īstas un tiešām strādā struktūrās, kas liek domāt, ka dokuments ir īsts.
Jurists Damirs Gainutdinovs, kurš nodarbojas ar iespējamo informācijas noplūdi Orenburgā, saka: “Ņemot vērā iestāžu vēlmi pēc pilnīgas kontroles, es nešaubos, ka šie dati tiek nodoti arī veselības aprūpes sistēmai, policijai un visādiem citiem “operatīvajiem štābiem”.” Līdz ar to viņš uzskata, ka par noplūdi varētu būt atbildīga ne vien policija, bet arī kāds cits no pieminētajiem posmiem.
Krīzē strādājošie mediķi dalās ar izdegšanu, bailēm un cerību pandēmijas laikā
Pasaules veselības organizācija (PVO) paziņojusi, ka vairākās valstīs Covid-19 diagnosticēts katram desmitajam mediķim. Piemēram, Itālijā sasirgušo mediķu skaits pārsniedz 13 ...
Noplūdē vaino ārstus
Vēl piecos gadījumos, kad sensitīvie dati nonāca tīmeklī, aizdomās tur ārstus, vēstī “Meduza”.
Piemēram, 12. aprīlī vīrietis maskā un cimdos iegāja pārtikas veikalā kādā pilsētā aiz Urālu kalniem. Ieraugot viņu, pārdevēji steiguši slēpties noliktavas telpās un neatsaucās uz aicinājumiem nākt atpakaļ. Vīrietis veikalā palicis viens.
“Tētim sāka trīcēt rokas. Viņš neko nenopirka un devās prom,” stāsta viņa meita Marina Makrušina, kurai nupat apstiprināta Covid-19 infekcija. Tēvs, uzzinot par meitas diagnozi, gribēja sapirkt pārtiku vairākām nedēļām.
Naktī uz 12. aprīli Makrušinu steidzami nogādāja slimnīcā, bet jau uz rīta pusi informācija par pirmo saslimušo bija pieejama vietējās interneta ziņās, kuru komentāru sadaļā parādījās sievietes personīgā informācija – gan adrese, gan fotogrāfija, tāpēc sieviete ar iesniegumu pret mediķiem vērsās policijā. Tagad Makrušinas fotogrāfija tiek padota no telefona uz telefonu, norādot: “Lūk, viņa šurp atstiepa vīrusu”. “Mani apsūdz tajā, ka es ar nodomu atbraucu inficēt cilvēkus savā dzimtajā pilsētā!” sašutusi ir inficētā.
“Mans telefons plīst pušu. Ar zvaniem moka arī manus vecākus. Mani draugi brīdina: “Kad atbrauksi atpakaļ, esi uzmanīga, tevi te gaida”. Pilsētā raksta, ka apmētās ar akmeņiem, ka “viņus jāsadedzina”, ka man “vajadzētu paārstēties psihenē”. Nezinu, ko no šī bara var sagaidīt,” viņa stāsta.
Šie gan nav vienīgie gadījumi, kad ziņas par saslimušajiem nonāk atklātībā, vēstī “Meduza”, kuras aptaujātie eksperti netic, ka šīs epizodes vispār tiks izmeklētas.