Krievijā īsti izdzīvotāji uz Putinu vien nepaļaujas

Rīgā bāzētais interneta medijs "Meduza" vēsta, ka Urālos, Kaukāzā un Sibīrijā kopš Covid-19 uzliesmojuma arvien vairāk aktivizējas slēgtas kopienas, lai pārlaistu krīzi prom no masām.

Izolētas kopienas

Bijušais neatzītās, no Moldovas atšķeltās Piedņestras Augstākās padomes deputāts Dmitrijs Soins sazinās ar mežā aizgājušajiem krieviem. Tās esot pilnībā slēgtas grupas, ko veido daži desmiti ģimeņu.

“Dažiem zeme, uz kuras šādas nometnes tiek būvētas, pat nav atzīmēta kadastra kartē. Viņi būvē nomaskētas viensētas, kur pats būtiskākais ir bunkurs vai vismaz pagrabs. Daudzi uztaisījuši sev īstu bunkuru – ar gaisa attīrīšanas sistēmām un ūdens krājumiem,” stāsta Soins.

Viņš atklāj, ka šobrīd šīs kopienas ir apokaliptiski noskaņotas. “Cilvēki grib sevi pasargāt no draudoša bada vai militāriem konfliktiem, kamēr vienīgā aizsardzība no koronavīrusa – aizmukt no skartās teritorijas. Tas patiešām var sagraut pašreizējo ekonomiku. Robežas slēdzas ciet, naftas cena sāk lidot lejā, bet Krievijā tikmēr vēl uzsākts politiskās reformas process,” Soins skaidro bailes un motivāciju slēpties šādās kopienās.

Sava aka, būvē pagrabu

Soins uzskata, ka tie Krievijas iedzīvotāji, kuri gatavojas ļaunākajam, nemaz neesot tik naivi. “Mums ir nobīde no trim līdz sešiem mēnešiem, un tad viss ies uz grunti,” uzskata Soins, kurš pats grasās slēpties Tulas apgabala ziemeļos, ciematā Mokrij Korj.

“Man tur ir pilnībā autonoma viensēta – esmu uztaisījis aku, ir gāzes padeve. Koronavīrusa laikā var iet un dzīvot,” atklāj Soins. Viņa ģimene jau esot tur iedzīvojusies – pats sadraudzējies ar vietējās skolas direktoru, sieva dzied baznīcas korī. Zem savas mājas Soins būvē pagrabu: “Ar betona grīdām un ventilāciju, domāju, izmaksās ne vairāk par 50 000 rubļu (590 eiro).” Tur varēšot arī gulēt.

Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas veterāns Dmitrijs Ličakovs nesen redzējis, kā lielveikalā divi vīrieši kāvās griķu pakas dēļ. Pēc redzētā viņš secinājis, ka Maskavā drīz var uzplaukt marodierisms: “Tie, kuri nepaguva apgādāties, to var uzsākt. Pagaidām šķiet, ka tas nenotiks, bet kurš zina, kas būs pēc mēneša?” Viņš pat ir gatavs tam, ka Maskavā var parādīties bandas: “Ir ieroči, ir patronu krājums, ir draugi. Vajadzības gadījumā atvairīsimies.”

Izdzīvotāju kustība uzplaukst

Meduza raksta, ka bez Ličakova Krievijā ir arī citi cilvēki, kuri gatavojas kataklizmai. Šī subkultūra aizsākās jau senāk, un nav svarīgi, vai draudi ir koronavīruss, asteroīds, karš vai ekonomikas sabrukums.

Šādus cilvēkus dēvē par izdzīvotājiem, viņi aprīko savu māju pagrabus, apgādā sevi ar pārtikas un zāļu krājumiem, mācās ātri un pareizi sapakot mugursomu, attīrīt ūdeni un maskēties vidē. Izdzīvotāju kustība kļuvusi kuplāka dažādu notikumu dēļ: 2012. gadā, kad daudzi bija pārliecināti par pasaules galu; 2014. gadā pēc kara Ukrainā; 2017. gadā pēc situācijas saasināšanās Sīrijā.
Izdzīvotāji aktīvi sazinās interneta forumos, īpaši šogad, kad vispirms Ķīnā uzliesmoja epidēmija. Tagad šajos forumos apspriež, ka drīz varētu atgriezties pārtikas kartīšu sistēma, prāto, cik liela ir iespēja, ka koronavīruss laupīs ASV prezidenta Donalda Trampa dzīvību, un runā par ceļiem, pa kuriem doties prom no Maskavas.

Gan respiratori, gan kandžas aparāts

Krievijā ir arī tirgotāji un celtniecības uzņēmumi, kuri ir gatavi apgādāt ar izdzīvošanai nepieciešamo – sākot ar krājumiem un beidzot ar īstiem bunkuriem. Darbojas vairākas tirdzniecības platformas, kas īpaši mērķētas uz izdzīvotāju radīto preču pieprasījumu.

Viena no platformām ir "Tarakāns". Tās radītājs Deniss Drobjazgo teic: “Mūsu krājumi ar respiratoriem, kādus parasti pārdod specializēto apģērbu veikalos, beidzās jau janvārī – īsi pēc tam, kad izskanēja pirmās ziņas par infekciju.” Tāpat klienti pērk aizsargbrilles un ūdensnecaurlaidīgos tērpus, arī gāzes balonus un nažus.

Ir arī piezemētākas, bet vienlaikus visai praktiskas idejas. “Gatavojos nopirkt kandžas aparātu, jo spirts [kataklizmas rezultātā] ir valūta,” ar saviem plāniem dalās kāds izdzīvotājs.
Kam nauda, būvē bunkurus

Turīgākie izdzīvotāji būvē bunkurus, un uzņēmumi, kas piedāvā šādus pakalpojumus, šobrīd plaukst un zeļ. Uzņēmuma Specprojekt dibinātājs Daņila Andrejevs atklāj, ka kārtīga bunkura uzbūvēšana izmaksā aptuveni desmit miljonus rubļu (117 000 eiro).

“Tikmēr drošības istabu ir iespējams izveidot jebkurā ēkā, tai nav obligāti jābūt pagrabā, un maksās tas līdz pieciem miljoniem rubļu. Nedēļas laikā uzņēmums saņēmis jau desmit pieprasījumus uzsākt šādu istabu būvniecību,” Andrejevs tādu aktivitāti neatceras arī pēc tam, kad 2017. gadā situācija Sīrijā kļuva dramatiskāka.

Maskava karantīnā

Krievija ir slēgusi sauszemes robežu ar dažiem izņēmumiem un maskaviešiem ar mēra Sergeja Sobjaņina rīkojumu jāuzturas mājās pašizolācijā. Drīkst atstāt dzīvesvietu tikai, ja nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība vai radušies citi tieši draudi dzīvībai vai veselībai, lai dotos uz darbu, ja nav iespējams strādāt attālināti, vai iepirkties tuvākajā veikalā vai aptiekā.

Atļauts arī izvest pastaigā mājdzīvniekus ne tālāk par 100 metriem no dzīvesvieta un iznest atkritumus, jāievēro pusotra metra distanci no citiem cilvēkiem. To, kā maskavieši ievēro mājas režīmu, policija kontrolē, izmantojot sejas atpazīšanas kameras. Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins lūdzis reģionālās varasiestādes noteikt līdzīgus ierobežojumus.