Situācija Ņujorkā vīrusa dēļ ir "apokaliptiska", bet morgos trūkst vietas. Daudzi nesaprot - kāpēc tā?
Martam tuvojoties izskaņai, ASV kļuva par valsti ar vislielāko jaunā koronavīrusa Covid-19 inficēto cilvēku skaitu, apsteidzot pat Ķīnu, kur pērnā gada nogalē vīruss uzliesmoja, un Itāliju, kur fiksēts vislielākais nāves gadījumu skaits. Īpaši sarežģīta situācija ir Kvīnsā, Ņujorkas rajonā, kur jau ir vairāk nekā seši tūkstoši saslimušo, bet slimnīcu morgos vairs trūkst vietu, tāpēc to tuvumā nākas novietot mobilās saldētavas, kur uzglabāt cilvēku līķus. Kādēļ ko tādu piedzīvo viena no pasaules labklājīgākajām valstīm?
Pirmais saslimšanas gadījums Ņujorkas štatā fiksēts 2. martā, bet mēneša beigās inficējušies ir jau 37 tūkstoši cilvēku, no kuriem 466 miruši. Ņujorkas pilsētas slimnīcās strādājošie ārsti situāciju sauc par “apokaliptisku”, vēstī portāls “Meduza”. Vissmagākā situācija ir Kvīnsas rajonā, kur saslimušo ir vairāk nekā, piemēram, Manhetenā.
26. martā Elmhērstas slimnīcas reanimatoloģe Ešlija Breja publicēja video, parādot, kādos apstākļos strādā reanimācijas mediķi – palātas ir pārpildītas, trūkst brīvu gultu, trūkst medicīniskā aprīkojuma, kas vajadzīgs, lai ārstētu smagi slimos. Īpaši trūkst plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtu. Tāpat uz beigām iet individuālās aizsardzības līdzekļi, kā dēļ vīruss jau skāris desmitiem darbinieku – gan ārstus, gan medmāsas.
Visā valstī šobrīd tiek atcelti dažādi masu pasākumi – koncerti, sporta spēles, konferences un citi. Piemēram, pasaulslavenais Bostonas maratons, kas parasti notiek aprīļa beigās, ir pārcelts uz septembri. Tāpat tiek atcelti sporta pasākumi un dīkstāvē nonāk arī Holivudas filmu studijas.
Kādēļ tā notika?
Šo jautājumu šobrīd ASV uzdot daudzi. Kas notika? Kāpēc labklājīgās pasaules līdere ASV nonākusi tik bēdīgā situācijā?
Žurnāls “Foreign Policiy” kā iespējamo iemeslu nosauc ASV varasiestāžu neefektīvu reakciju uz Covid-19, nodēvējot to par “amerikāņu profesionālisma nāvi”. ASV prezidenta Donalda Trampa pretinieki visā vaino tieši viņu, kurš vīrusa uzliesmojuma agrīnajā stadijā atteicās pieņemt situācijas nopietnību, lai gan ātra reakcija būtu varējusi apturēt tik krasu koronavīrusa uzliesmojumu valstī.
Tas, ka Tramps vairākkārt publiski noliedza situācijas nopietnību, ir taisnība. Pavisam nesen, vēl marta sākumā, Tramps sociālajā tīklā “Twitter” rakstīja, ka pērn no sezonālās gripas ASV nomiruši 37 tūkstoši cilvēku, turklāt ik gadu šis cipars svārstās no 27 līdz 70 tūkstošiem, un nekas netiek slēgts, dzīve turpinās, ekonomika turpina plaukt. Dažas nedēļas vēlāk gan viņš preses konferencē bija spiests atzīt, ka ir slikti.
Kā vēl viens no iemesliem tiek minēts koordinētas sadarbības trūkums starp federālajām iestādēm - ASV Slimību kontroles un profilakses centru (CDC) un Pārtikas un medikamentu pārvaldi (FDA).
“The New York Times” ziņo, ka epidemiologi no Sietlas bija vieni no pirmajiem, kuri ziņoja par Covid-19 epidēmijas risku valstī, tomēr dažādu birokrātisku šķēršļu dēļ nesaņēma atļauju masveidā testēt iedzīvotājus uz Covid-19 uzliesmojuma agrīnajā stadijā.
Sietlas Gripas epidēmijas izpētes projekta pārstāvji lūdza CDC atļauju izmantot savus resursus, lai uzsāktu masveida testēšanu uz Covid-19, taču 16. februārī saņēma atteikumu. Iestādes pārstāvji skaidroja, ka laboratorijai sākumā jāsaņem atļauja no FDA, taču arī tur tika saņemts atteikums, kurš tika pamatots ar to, ka laboratorijai nav federālajiem standartiem atbilstoša klīniskā statusa, taču tā iegūšana var aizņemt vairākus mēnešus. Žurnāla “The Atlantic” izpētē tikmēr teikts, ka CDC centās īstenot testēšanu pašu spēkiem, tomēr viņu rīcībā esošie testi bijuši bojāti, savukārt neatkarīgās laboratorijas, kuras pašas centās izstrādāt savus testus, laikus nevarēja saņemt sertifikāciju no FDA. Līdz ar to šis diagnostikai un profilaksei kritiskais mirklis pandēmijas agrīnajā stadijā tika palaists garām.
Kas tālāk?
ASV Senāts 26. martā pieņēmis bezprecedenta divu triljonu dolāru (1,8 triljonu eiro) ekonomikas stimulēšanas paketi, lai mīkstinātu Covid-19 pandēmijas sekas. Programmas ietvaros paredzēts nodrošināt naudu veselības aprūpes iestādēm, uzņēmumiem un amerikāņiem, kurus smagi ietekmē koronavīrusa pandēmija.
Tomēr pat tad, ja visi uzsāktie pasākumi – sākot no stingras karantīnas un beidzot ar finansiālu palīdzību – izrādīsies maksimāli efektīvi, bet zinātniekiem maksimāli drīz izdosies izstrādāt vakcīnu pret Covid-19, šis infekcijas uzliesmojums jau būs neatgriezeniski mainījis sabiedrību, uzskata vairāki eksperti. Britu žurnālists Eds Jongs žurnālam “The Atlantic” uzrakstījis apjomīgu pētījumu, kurā aprakstījis vairākus iespējamus situācijas attīstības scenārijus.
Kad Covid-19 līkne sāks iet uz leju, tas nenozīmēs, ka pandēmija ir pilnībā uzvarēta, jo atšķirībā no iepriekšējām epidēmijām un pandēmijām pasaulē, ASV vai nu izdevās no tām izvairīties vai arī saslimšanas skāra tikai atsevišķas sociālās grupas, taču Covid-19 nešķiro – to saķer gan bezpajumtnieki, gan senatori. Tāpēc pat tad, kad karantīnas pasākumi tiks atcelti, ASV jābūt gataviem jauniem uzliesmojumiem un jauniem sociālās distancēšanās, skolu aizslēgšanas un avioreisu atcelšanas pasākumiem. Jongs arī paredz, ka pēc koronavīrusa sāksies pandēmijas blakusparādību vilnis: saasināsies psihiskās saslimšanas, kas saistītas ar piespiedu izolāciju un dzīvi augsta stresa apstākļos. Jongs uzskata, ka depresija, trauksme un posttraumatiskais stress vēl gadus pēc pandēmijas skars daudzus amerikāņus. Mainīsies arī amerikāņu ikdienas paradumi, un pieaugs epidemiologu un infektologu amata prestižs, uzskata Jongs.
