"Šī krīze cilvēkus neizmainīs" Sociālā distancēšanās pārākajā pakāpē jeb 30 gadi vienatnē uz salas
Vairāk nekā 30 gadus Mauro Morandi par savām mājām sauc Budelli salu pie Sardīnijas. Ņemot vērā pēdējā laika notikumus pasaulē Covid-19 pandēmijas dēļ sirmā vīra mājas uz salas ir ideāla vieta no kuras vērot koronavīrusa izraisīto krīzi pasaulē.
Pēc tik ilga laika, kas pavadīts vienatnē itālietim ir savs skatījums uz izolāciju, ko šobrīd piedzīvojam arī mēs.
Bijušais skolotājs Morandi ieradās Itālijas Budelli salā pirms 31 gada netīšām, kad ar laivu devās no Itālijas uz Polinēziju. Viņš iemīlējās kristāli skaidrajā ūdenī, koraļļa krāsas smiltīs, skaistajos saulrietos un nolēma tur apmesties uz dzīvi.
Morandi pārņēma tobrīd salas uzrauga amatu no iepriekšējā darbinieka – 81 gadu veca vīra un ieguva reputāciju kā Itālijas Robinsons Krūzo, raksta CNN.
Katru nakti viņš guļ vecā akmens kotedžā un pamostas no rīta ieskauts dabā. Viņam patīk pavadīt laiku pētot klintis un brokastīs aprunāties ar putniem, kuri lidinās iekšā un ārā pa viņa nelielās virtuves logu.
Ziņas par koronavīrusa izplatību Itālijā un visā pasaulē viņu neuztrauc, jo uz salas viņš jūtas kā drošākajā vietā pasaulē: “Man viss ir labi, es nebaidos. Es šeit jūtos droši. Šī sala nodrošina pilnīgu aizsardzību. Nav nekādu risku. Neviens šeit neierodas. Nevar redzēt nevienu laivu papeldam garām."
Kā daudziem no mums, Morandi galvenais uztraukums ir par viņa ģimeni un draugiem, kuri dzīvo Itālijas pilsētā Modēnā, kuras reģionu koronavīruss skāris visspēcīgāk. Morandi dzīvē kopš koronavīrusa krīzes nekas diži nav mainījies.
Vienīgais, viņš vairs negaida cilvēkus, kuri viņam atvedīs pārtiku no sauzemes Romas valdības ieviesto liegumu dēļ. Tas nozīmē, ka salu neapmeklēs arī tūristi. Dienas tiek pavadītas raugoties jūrā, elpojot svaigo gaisu, vācot koku, gatavojot ēst un liekot bildes “Instagram”.
“Man kļūst garlaicīgi tad nu es nositu laiku fotografējot pludmali, dabas skatus, apstrādāju bildes un tad dalos ar tām sociālajos tīklos un instagramā. Man ir daudz sekotāju.”
Salas sargs uzskata, ka tūristus viņam nesatikt vismaz līdz jūlijam. Taču doma par klusāku vasaru viņu nebiedē. Morandi ir daži padomi cilvēkiem, kuri spiesti pavadīt laiku vienatnē.
Viņš saka, ka dažas nedēļas pavadīt mājās nav nekas tāds par ko būtu jābēdājas, bet drīzāk jāraugās uz to kā iespēju pavingrināties dvēseles meklēšanā.
Un tas ir no pieredzes, jo arī Tirēnu jūrā ziemas mēdz būt visai bargas un tad vīrs vairākus mēnešus pavada ieslēdzies mājā. “Es daudz lasu un domāju. Es domāju daudzi baidās lasīt, jo būs jāsāk meditēt, domāt par lietām un tas var būt bīstami. Ja sāk redzēt lietas citā gaismā un kritiskāk tu ieraugi, cik nožēlojama ir tava dzīve, vai cik slikts cilvēks tu esi, kādas sliktas lietas tu dari.”
Introspekcija viņaprāt var būt ļoti vērtīga. Būtiskas pārvērtības piedzīvojis arī Morandi. No kaismīga ceļotāja pārtopot par vienpati.
“Es negribēju vairs ceļot. Nav intereses. Es saprotu, ka visskaistākie, bīstamākie, aizraujošākie un dāsnākie ceļojumi notiek sevī pašā. Vienalga vai sēdī istabā, vai zem baldahīna šeit Budelli. Tāpēc sēdēšana mājās un nekā nedarīšana var citiem būt grūta. Bet es nekad nejūtos vientuļi.”
Pēc Morandi domām daudzi cilvēki nevēlas būt vieni, jo viņi nevar izturēt paši savu kompāniju un piespiedu palikšana mājās liek ar to saskarties. Un, lai gan šāda piespiedu izolācija ir iespēja pārvērtēt savu dzīvi, viņš neuzskata, ka daudzi to izmantos.
“Es neticu, ka cilvēki var mainīties. Iespējams, daži mainīsies, bet vairums ir pārāk pieraduši pie ērtībām un ārišķīga dzīvesveida.”
Salas īpašnieks pēdējos gados vairākas reizes esot mainījies. Kopš 2016.gada sala pieder valsts īpašumā esošam nacionālajam parkam, kas uzskata, ka Morandi “sarga” postenis uz salas ir novecojis.
Taču ņemot vērā Covid-19 krīzi pasaulē, izskatās, ka nekādi lēmumi saistībā ar Morandi dzīvi uz salas tik drīz netiks pieņemti un viņš netraucēti varēs turpināt vadīt savas dienas raugoties jūrā un skaistajos saulrietos.
