Zinātnieki uz Marsa atklājuši noslēpumainu caurumu
NASA ziņo, ka tā uz Marsa virsmas atklājusi neparastu caurumu. Kosmosa aģentūra vēsta, ka tas pamanīts attēlos, kurus 2011. gadā uzņēmusi starpplanētu zonde Mars Reconnaissance Orbiter. Pēc zinātnieku domām atvēruma diametrs ir aptuveni 35 metri.
Pēc objekta sānu apgaismojuma pētnieki noteica, ka tā ir ieeja dobumā, kas līdzīga alai, kuras dziļums sasniedz 20 metrus. Planetologu uzmanību piesaistīja gandrīz nevainojamā plašā cauruma forma un īpaši ap to esošais krāteris. Tiek atzīmēts, ka tā rašanās cēloņi, ir kļuvuši par strīdus objektu. Galvenā versija ir tāda, ka šis tunelis agrāk bijis vulkāna krāteris.
Caurums atrodas Pavoņa kalna nogāzē – tas ir nodzisis vairogveida vulkāns 14 kilometru augstumā Tarsīdas līdzenumā. Tarsīda ir liels vulkānisks līdzenums 2000 kilometru garumā, kas sasniedz 10 kilometru augstumu virs vidējā līmeņa. Uz tā atrodas trīs lieli vairogveida vulkāni: Arsija kalns, Pavoņa kalns un Askreus kalns. Tarsīdas malā atrodas augstākais Marsa (un arī Saules sistēmas) kalns — Olimps. Olimpa kalns sasniedz 27 kilometru augstumu attiecībā pret kalna pamatni un 25 kilometrus attiecībā pret vidējo Marsa virsmas līmeni.
Šādi caurumi uz Marsa atrasti arī iepriekš. Viens no tiem tika pamanīts Arsija kalna nogāzē, kas arī ir izbijis vairogveida vulkāns. Zinātnieki uzskata, ka šādi dobumi ir ārkārtīgi interesanti un tieši tur vajadzētu sūtīt pētnieciskās zondes. Pirmkārt telpa alu iekšienē ir aizsargāta no nāvējošā saules starojuma, un, ja uz Marsa būtu dzīvie organismi, tie varētu izdzīvot tieši tur. Otrkārt tā paša iemesla dēļ šajos tuneļos varētu patverties topošie Marsa kolonisti.
