Vezuva izvirdums pārvērtis cilvēka smadzenes stiklā
Melnas, mirdzošas drumslas ir viss, kas palicis pāri no cilvēka, kurš gāja bojā pirms vairāk nekā 2000 gadu Vezuva izvirdumā.
Baisajā dabas katastrofā 79. gadā pirms mūsu ēras mūsdienu Itālijā gāja bojā Pompeji un Herkulanuma – abas pilsētas ar tūkstošiem cilvēku apraka kvēlojoša magma un pelni.
Neapoles universitātes zinātnieku grupa, piedaloties profesoram no Kembridžas, žurnālā "New England Journal of Medicines" publicējusi rezultātus, kas iegūti, izpētot kāda senā romieša mirstīgās atliekas. Tās atrastas zem pārakmeņoto pelnu kārtas vēl sešdesmitajos gados.
Mirušā galvaskausā atrasti mirdzošas melnas vielas gabaliņi. Pētnieki ir pārliecināti, ka tās ir viņa smadzenes, kas milzīgajā svelmē pārvērtās stiklā. Šo procesu sauc par vitrifikāciju, kad viela deg ļoti augstā temperatūrā, bet tad strauji atdziest, pārvēršoties stiklā vai glazūrā.
Tas ir pirmais šāds atradums arheoloģijas vēsturē. Zinātnieki pieļauj, ka upuris bijis jauns vīrietis apmēram 25 gadu vecumā, kuru izvirdums pārsteidza guļam koka gultā. Apdegušā koka analīzes liecina, ka temperatūra šajā vietā sasniedza 520 grādu.
Pēc pētnieku versijas, ārkārtīgi augstās temperatūras ietekmē ķermeņa tauki uzliesmoja, bet mīkstie audi pārvērtās tvaikos.
Pēc tam temperatūra ļoti strauji kritās. Arheologiem līdztekus stiklveidīgajam materiālam izdevies atrast smadzeņu olbaltumvielu un matu taukskābju pēdas.
