Krievija pauž šaubas par Berlīnes samitu Normandijas formātā
Krievija paudusi šaubas, vai plānotais Berlīnes samits par Ukrainā notiekošā konflikta atrisināšanu vispār notiks, un ārlietu ministra vietnieks Andrejs Rudenko paziņojis, ka Kijeva esot maz ko darījusi, lai izpildītu vienošanās, kas starp karojošajām pusēm panāktas iepriekšējā samitā.
Līdz šim notikusi tikai viena gūstekņu apmaiņa, sarunā ar aģentūru "RIA Novosti" otrdien norādījis Rudenko, piebilstot, ka pārējās vienošanās nav izpildītas.
"Ukraiņu uzvedība kontaktgrupā un Kijevas paziņojumi liek šaubīties, kas tas būs iespējams līdz aprīlim," atzinis ministra vietnieks.
Viņš norādījis, ka starp Ukrainu un Maskavas atbalstītajām kaujinieku bandām panākta vienošanās par plašāku spēku atvilkšanu no frontes līnijas.
Rudenko atgādinājis, ka iepriekšējā samitā Parīzē decembrī, kas notika tā dēvētajā Normandijas formātā, Kijeva esot apņēmusies piešķirt īpašu statusu Krievijas faktiski okupētajiem Luhanskas un Doņeckas apgabaliem un ka šim statusam jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc vēlēšanām.
Bez reāla progresa Parīzes vienošanās izpildē nav iespējams runāt par konkrētiem nākamā samita datumiem, uzsvēris Maskavas pārstāvis.
Svētdien Ukrainas aizsardzības ministrs Andrijs Zahorodņuks paziņoja par vēl trim tā dēvētajām norobežošanās zonām, no kurām paredzēts atvilkt karaspēku. Taču Rudenko norādījis, ka tie esot vienīgi priekšlikumi, kurus vēl jāapstiprina Maskavas apbruņotajiem un finansētajiem kaujiniekiem.
