Japānā pērn reģistrēts rekordmaz pašnāvību

Japāna, kur dzīvo 127 miljoni cilvēku, ilgstoši bijusi starp līderēm pasaules valstu vidū pēc iedzīvotāju izdarīto pašnāvību skaita.

Sākotnējie Veselības ministrijas dati liecina, ka pērn Japānā pašnāvībā dzīvi beidza 19 959 cilvēku, kas ir par 4,2% mazāk nekā 2018.gadā. 70% no pašnāvībās mirušajiem bija vīrieši.

Galīgie dati tiks publicēti martā, un gaidāms, ka tur rādītājs būs nedaudz lielāks, jo būs saņemti policijas slēdzieni par gada pēdējo mēnešu laikā notikušajām pašnāvībām.

Tomēr amatpersonas uzsver, ka arī galīgie rezultāti, visticamāk, liecinās, ka pašnāvību skaits Japānā pērn bijis mazākais kopš 1978.gada, kad sākta šādas statistikas apkopošana.

Kā norāda nevalstiskās organizācijas, dati apliecina, ka ir atmaksājušies valdības centieni mazināt pašnāvību gadījumu skaitu, pieņemot pašnāvību novēršanas likumu un sākot kampaņas pret pašnāvību. Japānā pašnāvība ir atzīta kā sociāla problēma, nevis indivīda problēma. Tomēr tās uzsver, ka joprojām pašnāvību skaits ir liels.

Vislielākais pašnāvību skaits Japānā reģistrēts 2003.gadā, kad sev dzīvību atņēma 34 427 cilvēki. 2004.-2011.gadā pašnāvību skaits Japānā saglabājās virs 30 000 atzīmes gadā, bet pēc tam ir pakāpeniski samazinājies.

Jaunākajā valdības ziņojumā nav minēti iemesli pašnāvībām, bet pērn Veselības ministrijas ziņojumā kā galvenie iemesli pašnāvībai tika nosauktas finanšu problēmas, pārslodze darbā, ģimenes problēmas un depresija.

Japānas veselības ministrs Katsunobu Kato piektdien žurnālistiem sacīja, ka valstij ir jāpieņem fakts, ka joprojām 20 000 cilvēku atņēmuši sev dzīvību, tādēļ valdība vēlas turpināt centienus "veidot sabiedrību, kurā neviens nav spiests izvēlēties pašnāvību".