foto: EPA/Scanpix
Austrālijas latvietis: "Vietējie un visa pasaule vēl joprojām turpina lūgt pēc lietutiņa"
"[...] vēlreiz vēlos uzsvērt, ka Austrālija ir milzīga. Šeit ir trīs laika joslas! Ugunsgrēki ir postoši, taču visa Austrālija nav liesmās!” raksta latvietis.
Pasaulē
2020. gada 9. janvāris, 06:37

Austrālijas latvietis: "Vietējie un visa pasaule vēl joprojām turpina lūgt pēc lietutiņa"

Jauns.lv

Austrālijā, Jaundienvidvelsā, dzīvojošs latvietis Kristiāns Avotiņš portālā “Facebook” plaši apraksta valsts postošos ugunsgrēkus no sava skatpunkta un aicina tautiešus uzmanīgi izvērtēt ziņu avotus, pirms lemt par Austrālijā notiekošo, kā arī mudina ziedot ugunsnelaimēs cietušajiem.

“Tā kā mana “Facebook” ziņu josla pēdējās nedēļas laikā izskatās pēc atombumbas, padalīšos ar jaunāko informāciju un citiem faktiem par un ap Austrālijas ugunsgrēkiem,” raksta Kristiāns.

Austrālijas ugunsnelaime vietējā acīm:

“Vēl joprojām ir 137 aktīvi ugunsgrēki, no kuriem 50 netiek kontrolēti. Lai gan bojāgājušo skaits vēl vakar svārstījās, divas stundas atpakaļ vietējie ugunsdzēsības un glābšanas dienesti ziņo par 26 upuriem, tātad, plus trīs salīdzinot ar manu pirmo ierakstu. Vēl līdz vakardienai divi cilvēki skaitījās bezvēsts pazuduši, bet abi tika atrasti sveiki un veseli savās mājās. Aizvakar notika pirmā atvadīšanās no bojāgājušā brīvprātīgā ugunsdzēsēja. Viņa ordenis tika pasniegts divus gadus vecajai meitiņai. Citus brīvprātīgos apglabās kopējās ceremonijās,” teikts ieraksta turpinājumā. Tiek ziņots par kopā 1687 nopostītiem īpašumiem. Pateicoties glābēju darbam, kopā esot izglābti nedaudz vairāk nekā 11 000 īpašumu.

“Šobrīd vairs īsti netiek spekulēts ar nogalināto – laikam šis tomēr būs īstais vārds – dzīvnieku skaitu, bet tas noteikti ir lielāks par iepriekš minētajiem 500 miljoniem. Vēlreiz uzsvēršu, ka liela daļa no šiem dzīvnieciņiem ir mājlopi. “Port Macquarie” koalu slimnīca ir pārpildīta ar cietušajām koalām. Un pēdējā mēneša laikā apmeklētāju skaits ir trīskāršojies. Pieļauju, ka ziedojumu skaits ir simtkāršojies. Kopā esot atvērti (pateicoties visiem ziedotājiem) vēl divi koalu glābšanas centri. Koalas ir lēni dzīvnieciņi un uguns skartajās zonās cenšas uzrāpties eikaliptu kokos, kas savukārt ir ātri uzliesmojoši. Iepriekšminētā centra vadītāja apgalvoja, ka koalu populācija tiks izglābta. Ir izdegusi viena trešdaļa no Ķenguru salas. Pēdējo divu dienu laikā patiešām ir bijis lietus un video ar dejojošajiem cilvēkiem ir patiesi. Bet... Lietus praktiski nav skāris vitāli svarīgākās zonas un praktiski nav palīdzējis uguns liesmu dzēšanā,” vēsta Austrālijā dzīvojošais latvietis.

Skati, kas liek sirdij sažņaugties: Austrālijā uguns iznīcina miljoniem dzīvnieku

gallery icon
24

“Ņemot vērā lielo ugunsgrēku aktualitāti, praktiski neviens nerunā par papildu esošo milzu sausumu. Visi varam atcerēties karstos gadus Latvijā un tā sekas uz ražu un zemkopjiem. Bet šeit tas ir karstums vairāku mēnešu garumā un ar +40 grādu temperatūru. Runāju ar vienu zemkopi un viņš teica, ka visas naudas rezerves iegulda ūdens iepirkšanā. Raža ir entās reizes mazāka kā citus gadus. Austrālijā atsevišķu dārzeņu/augļu cenas ir divkāršojušās un sezonas dārzeņi beidzas ārkārtīgi ātri. Pie mums Baironbejā ir ūdens ierobežojumi jau divu mēnešu garumā. Vēl nesen māju pagalmos meklēt ūdeni nāca valabiji, ķenguri, čūskas un lielās ķirzakas (kas par skatu, ne). Kritiskajās zonās ir traucēti sakari, ir milzīgs pārtikas un dzeramā ūdens deficīts. Daudzos veikalos plaukti ir tukši. Evakuācijā iesaistīta Austrālijas armija. Atsevišķās vietās glābēji netiek klāt lielās uguns un dūmu dēļ, bet vietējie izķepurojas. Ir atvērti vairāki desmiti krīzes centri, kur mitinās visi, kuriem tas nepieciešams. Glābšanas darbos un atbalsta pasākumos ir iesaistījušās praktiski visas pasaules lielākās valstis. Ugunsgrēku dūmi sasnieguši Jaunzēlandi, Čīli un nu jau arī Brazīliju,” min Kristiāns.

Aicina cilvēkus izvērtēt ziņu avotus

“Visi šie ugunsgrēki ir milzīga traģēdija valstij un mūsu planētai, tas nav noliedzams. Šī cilvēku izdarība/neizdarība nesīs neatgriezeniskas sekas dabai, ekosistēmai un mums pašiem. Kā arī vēlreiz vēlos uzsvērt, ka Austrālija ir milzīga. Šeit ir trīs laika joslas! Ugunsgrēki ir postoši, taču Visa Austrālija nav liesmās!” raksta latvietis.

foto: EPA/Scanpix
"[...] vēlreiz vēlos uzsvērt, ka Austrālija ir milzīga. Šeit ir trīs laika joslas! Ugunsgrēki ir postoši, taču visa Austrālija nav liesmās!” raksta latvietis.

“Nevienā valsts lielajā pilsētā ikdiena nav mainījusies salīdzinoši ar laiku pirms ugunsgrēkiem (ja neskaita mazāku vai pat ļoti lielu apdūmojumu un dūmu smaržu. Taču arī šis ne jau vairāku mēnešu garumā – tās ir pāris dienas). Kritiskās zonas ir mežu/krūmāju apvidos un salīdzinoši mazapdzīvotos ciematiņos. Speciāli šodien skatījos “live” pilsētu kameras Sidnejā, Melburnā, Pērtā, Kanberā, Dārvinā, Brisbenā – visur rit ikdienišķi aizņemtā dzīve ar tūkstošiem mašīnu un cilvēku un var redzēt vairāku simtu metru attālumu. Nevarēju saprast, vai Sidnejā ir mākoņi vai apdūmojums... Mūsu Baironbeja pēdējo nedēļu laikā ir pārbāzta ar cilvēku tūkstošiem, kuri plunčājas pludmalē un ēd restorānos. Pludmales ir pilnas ar sērfotājiem. Oziji [angļu valodā lietots sarunvalodas apzīmējums austrāliešiem] ir stipra tauta un šobrīd ir kā vienota dūre, taču visa Austrālija nedeg. Viņi arī bēdās māk smaidīt un priecāties,” turpina Kristiāns.

“Tagad par it kā NASA uzņemto bildi ar skaļajiem virsrakstiem “Visa Austrālija deg” un desmitiem miljonu “share”. Jā, par pamatu ir ņemtas vairāku dienu laikā uzņemtās NASA bildes. Un tālāk jau profesionāls “fotošoperis” vārdā Antonijs Hērsijs ar 3D vizualizāciju ir šīs bildes apstrādājis, lai parādītu visus šīs sezonas laikā bijušos ugunsgrēkus (pusgada laikā). Šeit arī saite ar viņa skaidrojumu.

Kā var ziedot?

“Turpinu par ziedojumiem. Vēl joprojām ārkārtīgi aktuāli ir visi ziedojumi un kā būtiskākos šobrīd gribētu uzsvērt Sarkano krustu, Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un “Port Macquarie” koalu slimnīcu. Vēlreiz ielieku šos trīs linkus: Austrālijas Sarkanais Krusts. Ziedojums aizies cilvēku atbalstam, krīzes centru uzturēšanai un īpašumu atjaunošanai. Jaundienvidvelsas Ugunsdzēsības un Glābšanas dienests. Ziedojums aizies brīvprātīgo ugunsdzēsēju atbalstam. Koalu glābšanas centrs [portāla Gofundme.com kampaņa]. Ziedojums aizies izglābto koalu ārstēšanai,” raksta latvietis.

“Pirms ziedojiet, izlasiet, lūdzu, arī tālāko. Ielieku šī brīža ziedojumu aktuālākos jaunumus: Austrālijas valdība ir solījusi investēt 2 miljardus Austrālijas dolāru turpmāko gadu laikā. Nepieciešamības gadījumā meklēs un investēs arī vairāk. Miljonārs un austrālietis Džeims Pakers ar ģimeni ziedojuši 5 miljonus dolāru. Baironbejas “skaļākais” iedzīvotājs un filmas “Tors” zvaigzne Kriss Hemsvorts ziedojis 1 miljonu dolāru. Šī brīža aktuālākā Austrālijas dziedātāja “Tones And I” kopā ar citiem mūziķiem organizē labdarības koncertu. Vairākas pasaulslavenas grupas un mūziķi jau savākuši vairākus miljonus Sidnejā notikušajā labdarības koncertā. Nacionālā Banka ziedojusi 5 miljonus dolāru. Bagātākais austrālietis Antonijs Prats ziedos 1 miljonu dolāru. Trīs bankas (“Westpac”, “Commonwealth”, “ANZ”) kopā ziedojušas 3,5 miljonus dolāru. Slaveni aktieri kopā ziedojuši ap 4 miljoniem dolāru. Slavenais skeitbordists Tonijs Hauks internetā tirgo parakstītas bildes. Komiķe Seleste Barbera ar saviem atbalstītājiem (tai skaitā jums) ziedojuši kopā jau vairāk par 46 miljoniem dolāru. Nav un nemaz netiks saskaitīti tie daudzie miljoni (patiešām domāju, ka tie ir simti miljonu), kurus ir ziedojuši vietējie. Pirmkārt, paldies visiem, kuri ir ziedojuši. Vietējie to ļoti novērtē un “oziju” vārdā varu nodot sirsnīgu paldies par kopā būšanu,” raksta Kristiāns.

“Ticiet man, vietējie tiks galā”

Nobeigumā viņš piebilst: “Ko es gribu pateikt ar iepriekšējo rindkopu. Austrālija ir bagāta valsts. Viena no bagātākajām pasaulē. Ja tā jums ir pēdējā naudiņa vai pēdējie iekrājumi... Ticiet man, vietējie tiks galā. Ir daudzi mūsējie Latvijā, kuriem tā ir izdzīvošana un šie eiro noderētu vairāk. Šoreiz pievienoju vietējās austrālietes uzņemtu bildi pašā janvāra sākumā (nezinu, bet ceru, ka nav piefotošopēta). Bilde ir ārkārtīgi līdzīga aborigēnu karogam. Un komentārs “aborigēni gan dzīvoja saskaņā ar dabu” izsaka daudz par šo un citām mūsu izraisītām katastrofām. Šoreiz neko nerakstīšu, kāda ir aborigēnu loma mūsdienu Austrālijā. No savas ikdienas varu ieteikt labāk iedzert krāna ūdeni, nevis no plastmasas pudeles vai sildīt tēju, mazgājot zobus aizgrieziet krānu vai lietojiet krūzīti, šķirojiet atkritumus, ēdiet dārzeņus no vecvecāku krājumiem nevis veikala plauktiem un tā tālāk. Viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no mums – cilvēkiem! Vietējie un visa pasaule vēl joprojām turpina lūgt pēc lietutiņa.”