Krievija un Ķīna uzliek veto ANO rezolūcijai par humānās palīdzības piegādāšanu Sīrijai

ASV vēstniece ANO Kellija Krafta pauda viedokli, ka Krievijas un Ķīnas solis bijis "pārgalvīgs, bezatbildīgs un cietsirdīgs", pakļaujot riskam četru miljonu cilvēku dzīvības kara plosītajā Sīrijā.

Pieņemot attiecīgas rezolūcijas, ANO kopš 2014.gada sūta palīdzību uz tām Sīrijas daļām, kuras nekontrolē Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēki. Palīdzība tiek sūtīta caur četriem robežšķērsošanas punktiem.

Taču Maskava iebilda pret šī gada rezolūcijas tekstu, ko izstrādāja Vācija, Beļģija un Kuveita.

Diplomāti sacīja, ka Maskava, iespējams, sadusmojusies par sākotnējo ierosinājumu pievienot piekto robežšķērsošanas punktu, taču citi avoti ziņoja, ka Krievijai tika dotas pietiekami daudz iespējas ietekmēt rezolūcijas tekstu.

Rezolūcijas sākotnējais priekšlikums pamudināja Maskavu nākt klajā ar savu rezolūcijas tekstu, ko atbalstīja Ķīna. Tajā ierosināts atvērt palīdzības piegādēm tikai divus robežšķērsošanas punktus.

Pēc tam tika meklēts kompromiss, un tapa jau minētais Vācijas, Beļģijas un Kuveitas ierosinājums, no kura izsvītrota ideja par piekto robežšķērsošanas punktu un pieļauta iespēja atteikties no vēl viena punkta, kurš pašreiz netiek izmantots.

Taču Krieviju šis priekšlikums neapmierināja, un Maskava un Pekina uzlika tam veto. Pārējās 13 ANO Drošības padomes valstis to atbalstīja.

Balsojumā Drošības padomē tika  noraidīts arī Ķīnas un Krievijas konkurējošais priekšlikums.

Bez jaunas rezolūcijas mandāts humānās palīdzības piegādāšanai beigsies 10.janvārī.

Pilsoņkarš Sīrijā sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Ar atbalstu atšķirīgiem grupējumiem iesaistījušās arī vairākas ārvalstis.

Sīrijas pilsoņkara astoņos gados dzīvību zaudējuši vairāk nekā 370 000 cilvēku, liecina aktīvistu aplēses.