foto: EPA/Scanpix
Kristieši tic, ka šis koka gabaliņš nācis no silītes, kur pēc piedzimšanas kūtī Betlēmē guldīts Jēzus.
Kristieši tic, ka šis koka gabaliņš nācis no silītes, kur pēc piedzimšanas kūtī Betlēmē guldīts Jēzus.
Pasaulē

Betlēme atguvusi gabaliņu Jēzus silītes

Kas Jauns Avīze

Betlēmē Ziemassvētku priekšvakarā pēc 14 gadsimtiem no Romas atgriezusies unikāla relikvija – pēc pārliecinātu kristiešu uzskata, gabaliņš no Jēzus silītes.

Betlēme atguvusi gabaliņu Jēzus silītes...
foto: AFP/Scanpix
Relikvijas ierašanos Betlēmē sagaidīja ar lielu godu, tostarp palestīniešu skautu un gaidu orķestri.
Relikvijas ierašanos Betlēmē sagaidīja ar lielu godu, tostarp palestīniešu skautu un gaidu orķestri.

Romas pāvests Francisks uzdeva atdāvināt Betlēmei svētumu, kas kopš 7. gadsimta glabājās Svētās Marijas Madžores bazilikā (Basilica di S.Maria Maggiore). Betlēmē to svinīgi sagaidīja ar orķestri un svētku procesiju, pēc tam novietojot franciskāņu dievnamā – Svētās Katrīnas baznīcā netālu no Kristus dzimšanas bazilikas.

Kristieši tic, ka dažus centimetrus garais koka gabaliņš nācis no siles, kur pēc piedzimšanas kūtī ielika Jēzu. “Mana sirds raujas ārā no krūtīm, es burtiski raudu no laimes un esmu ļoti pateicīga Romas pāvestam par to labestību, ko viņš dāvājis Betlēmei,” saka Luīze Flekenšteina, kura vada svētceļnieku grupu.
7. gadsimtā Jeruzalemes patriarhs svētais Sofrons relikviju uzdāvināja pāvestam Teodoram I, un kopš tā laikā tā glabājās Romā, pievilinot svētceļniekus. Romā gan palikusi relikvijas pamatdaļa.

Betlēmes mērs Antons Salmans apgalvo, ka dāvinājumu panācis Palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass, kurš pērn decembrī apmeklēja Vatikānu un izteicis šādu lūgumu. Palestīniešu vidū ir tikai viens procents kristiešu, un lielākā daļa dzīvo Betlēmē. Jūnijā pāvests Francisks atdeva Konstantinopoles patriarham Bartolomejam daļiņu svētā Pētera pīšļu, lai tuvinātu katoļu un pareizticīgo baznīcas.