ES pagarinās Krievijai noteiktās sankcijas
Eiropas Savienības (ES) līderi, tiekoties samitā šonedēļ, pagarinās Krievijai noteikto sankciju termiņu, pirmdien pavēstīja Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss.
Nav nekāda iemesla atvieglot sankcijas, kas Maskavai noteiktas par tās agresiju Ukrainā, norādīja ministrs. Sankcijas noteiktas vairākiem Krievijas tautsaimniecības sektoriem, arī Krievijai nozīmīgajai naftas un gāzes industrijai.
Francija pirmdien rīko četrpusējo samitu ar Krieviju, Ukrainu un Vāciju cerībā panākt progresu Ukrainas konflikta atrisinājuma labā.
Francijas prezidents Emanuels Makrons aktīvi aģitē par atkusni ES un Krievijas attiecībās, tomēr Māss uzstāja, ka ir pāragri atvieglot sankciju režīmu.
"Mēs turpināsim to, ko mēs līdz šim esam atzinuši par pareizu - pagarināt sankcijas -, jo iemesls, kas noveda pie sankcijām, turpina pastāvēt," ierodoties ES ārlietu ministru sanāksmē Briselē, sacīja Māss.
"Šobrīd es neuzskatu, ka būtu iemesls mainīt jebko ES sankciju politikā pret Krieviju," viņš uzsvēra.
Francijas, Krievijas, Ukrainas un Vācijas līderu pirmdienas tikšanās ir pirmais tā dēvētā Normandijas formāta samits trīs gadu laikā.
Sarunu mērķis ir panākt, lai tiktu īstenotas 2015.gada Minskas vienošanās, kas paredz smagā bruņojuma atvilkšanu, Kijevas kontroles atjaunošanu pār Ukrainas robežām, plašāku autonomiju Doņeckas un Luhanskas reģioniem un vietējo vēlēšanu sarīkošanu.
ES uzstāj, ka vispirms ir jāīsteno Minskas vienošanās, lai sankcijas tiktu atceltas vai mazinātas.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas finanšu, aizsardzības, enerģētikas un citām nozarēm.
