ES dalībvalstis un EP nespēj vienoties par 2020. gada budžetu

Sarunas par ES budžetu parasti ir smagas, jo nacionālās valdības sliecas uz izdevumu samazināšanu, kamēr EP ierasti iestājas par tēriņu palielināšanu.

Arī šoreiz galvenais klupšanas akmens ir izdevumu apmēri. Kamēr dalībvalstis savā starpā vienojušās nākamgad ES tēriņiem atvēlēt 152,1 miljardu eiro, EP iesaka 159,1 miljardu lielus izdevumus.

Ja abām pusēm tā arī neizdosies vienoties līdz pirmdienas pusnaktij (līdz otrdienai plkst.1 pēc Latvijas laika), Eiropas Komisijai (EK) nāksies piedāvāt jaunu budžeta projektu.

Vācijas finanšu ministrijas valsts sekretāre Betina Hāgedorna tomēr izrādījusi optimismu, norādot, ka plaisa starp abu pušu pozīcijām vairs neesot tik plata.

Viņa piebildusi, ka pastāvot vispārēja vienprātība par nepieciešamību palielināt līdzekļus, kas atvēlēti klimata izmaiņu ierobežošanai, pētniecībai un attīstībai, kā arī ar migrāciju saistīto problēmu risināšanai.

Atlikušās domstarpības, viņasprāt, iespējams pārvarēt.

ES dalībvalstis vēlas lielu daļu budžeta rezervēt neparedzētiem gadījumiem, tostarp to problēmu risināšanai, kas varētu rasties Lielbritānijai aizejot no bloka bez vienošanās, kā arī iespējamajai papildus līdzekļu piešķiršanai Turcijai tās teritorijā esošo bēgļu uzturēšanai.

Tikmēr EP vēlas vairāk līdzekļu atvēlēt cīņai ar klimata pārmaiņām, jaunu darbavietu radīšanai, pētniecībai un jauniešu atbalsta programmām.