Kipra sāk atņemt pases pilsonības pircējiem
Kipra atcēlusi pilsonību 26 personām, kas ieguvušas pilsonību apmaiņā pret plašām investīcijām, un sola stingru pārbaudi par visām apmēram 4000 pasēm, kas izsniegtas šīs programmas ietvaros.
Pirmie Kipras pases zaudē deviņi Krievijas, astoņi Kambodžas, pieci Ķīnas, divi Kenijas un pa vienam Irānas un Malaizijas pilsonim. "Cyprus Times" raksta, ka viņu kontā ir tikai deviņi investīciju darījumi, tātad acīmredzot pārējie 17 ir ģimenes locekļi. Viņi saņēmuši pases līdz 2018. gadam, kad prasības vēl nebija tik stingras, un lēmumu var apstrīdēt tiesā.
2015. gadā piešķirto pilsonību atņems arī bēguļojošajam finansistam Džho Lovam, kuru uzskata par plānotāju plašajai krāpšanas shēmai no Malaizijas valsts stratēģisko investīciju fonda "1Malaysia Development Berhad". Viņu vaino kopumā piecu miljardu dolāru zādzībā. Lai iegūtu Kipras pasi, vajadzēja ekonomikā ieguldīt vismaz divus miljonus eiro un iegādāties nekustamo īpašumu. Kipra no 2013. gada līdz pagājušā gada oktobrim, kā rēķina biznesa izdevums Forbes, par pilsonību ietirgojusi 4,8 miljardus eiro. Tiesa gan, par 4000 pasēm investīcijām vien vajadzētu būt vismaz astoņu miljardu eiro apmērā.
Eiropas Komisija brīdinājusi, ka zelta pasu izsniegšana rada daudz riska, tostarp naudas atmazgāšanu, korupciju, izvairīšanos no nodokļiem. Šāda iespēja pastāv 20 Eiropas Savienības valstīs, bet tikai Kipra, Malta un Bulgārija būtībā pārdod pilsonību. Nežēlastībā kritušo jaunpilsoņu vārdus Kipra nenosauc, bet "Forbes" apkopojis sarakstu ar Krievijas miljardieriem, kuri ieguvuši šīs valsts pilsonību. Viņu vidū ir ASV sankcijām pakļautais Oļegs Deripaska un Krievijā krāpšanā apsūdzētais Leonīds Ļebedevs.
