Holokausta laikā paslēptu ebreju ģimene Grieķijā piedzīvo emocionālu tikšanos ar savu glābēju

Slaukot asaras, Dinā viens pēc otra pateikties nāca pulks Mordečī ģimenes pārstāvju. Pirms vairāk nekā 75 gadiem sieviete ar savu ģimeni izglābusi 6 cilvēkus - māti un 5 bērnus - savukārt tagad saimei piepulcējušies izglābto bērni un mazbērni, kuriem par savu dzīvību jāpasakās tieši Melpomeni un viņas ģimenei.

"Tā bija ļoti emocionāla tikšanās, es nespēju to aprakstīt," stāsta 86 gadus vecā Sāra Janai, kura bija vecākā no 5 bērniem, kuri savulaik paglābti no nāves. "Mēs bijām paslēpti viņas mājā. Viņa izglāba visu manu ģimeni. 6 personas. Jūs nespējat iedomāties, cik bīstami tas bija viņas ģimenei, mūs visus tur slēpt. Ko gan es varu sacīt. Viņi izglāba mūsu dzīvības."

Izglābtā ebreju ģimene kara laikā dzīvojusi Verijā, netālu no Saloniki. Dažu mēnešu laikā pilsētā tika iznīcināta teju visa ebreju kopiena. Kad 1943.gadā sākās ebreju deportācijas, apkārtējie saviem ebreju draugiem un paziņām centās sagādāt viltotas identifikācijas kartes, un slēpa viņus pamestā turku mošejā. Mošejā Mordečī ģimene pavadījusi gandrīz gadu, bet viņiem slēptuvi nācies pamest, jo strauji izplatījušās slimības.

Bēgošo ģimeni tad pamanījusi Melpomeni Dinā ar divām savām māsām. Meitenes māti ar bērniem aizvedušas uz savu nelielo mājokli pilsētas nomalē. Viens no izglābtajiem bērniem, 6 gadus vecais Šmuels, nopietni saslimis. Dinā ģimene, par spīti milzu riskam tikt pieķertiem, bērnu nogādāja slimnīcā, kur viņš vēlāk mira.

Neilgi pēc šī traģiskā atgadījuma, kāds nosūdzēja Mordečī ģimeni nacistiem. Dinā māsas kopā ar ģimeni palīdzēja apdraudētajiem ebrejiem bēgt. Katrs devās savā virzienā - vecākā māsa uz mežu, otrs vecākais bērns uz kalniem, savukārt māte ar diviem jaunākajiem bērniem patvērumu atrada vēl citviet.

Ģimene atkalapvienojās pēc valsts atbrīvošanas no okupācijas, un devās uz Izraēlu, kur dzīvo vēl šodien.

77 gadus vecais Josī Mordečī, kurš Otrā pasaules kara laikā bija pavisam mazs puika, stāsta, ka no piedzīvotajām šausmām šo to tomēr atceras. Viņš atceroties laiku, kad nomira mazais brālis, kā arī savu glābēju laipnību. "Viņi mūs pabaroja, ārstēja, aizsargāja mūs, darīja visu, mazgāja mūsu drēbes," stāsta Josī. "Viņa mani ļoti mīlēja," norādot uz ratiņkrēslā sēdošo Dinā, atceras vīrietis.

Sāra un Josī ar Dinā kundzi Grieķijā bija tikušies jau iepriekš, bet šī ir pirmā reize, kad uz tikšanos ieradusies arī ebreju ģimenes jaunākā paaudze.

Kādreiz šāda ebreju un viņu glābēju tikšanās Jeruzalemes memoriālā bija ļoti regulāra, tomēr mūsdienās tās kļūst arvien retākas, galvenokārt iesaistīto lielā vecuma dēļ. Ebreju fonds, kas cīnās par taisnību un organizē šīs tikšanās, atkalsatikšanās ir rīkojis kopš 1992.gada. Memoriālā iegravēti vairāk nekā 27 000 drosmīgo vārdi, kuri kara laikā pretojās genocīdam. Dzīvi no viņiem vairs ir tikai daži simti.

Otrā pasaules kara laikā nacistu režīms iznīcināja gandrīz visu ebreju populāciju Grieķijā. Holokaustā, tai skaitā Aušvicas nāves nometnē, mira vairāk nekā 80 000 Grieķijas ebreju.