Visa Āfrika slīd Krievijas apskāvienos
Kremļa ģeopolitiskās ambīcijas neaprobežojas tikai ar bijušās PSRS teritoriju un centieniem ietekmēt vēlēšanas rietumvalstīs – Krievija apņēmīgi nostiprina ietekmi Āfrikā. Līgumi par ieroču piegādi Maskavai noslēgti ar 30 Āfrikas valstīm, tostarp daļa par velti – savdabīga humānā palīdzība.
Uz 23.–24. oktobrī Sočos rīkoto samitu Krievija–Āfrika ieradās visu 54 šā kontinenta valstu delegācijas, turklāt 43 valstis pārstāvēja līderi, tostarp Ēģiptes, Namībijas, Ugandas, Nigērijas, Dienvidāfrikas prezidenti. Kopumā – ap 10 000 dalībnieku, gan ministri, gan uzņēmēji, sākot no mazās Gambijas, beidzot ar ekonomiski turīgāko Dienvidāfrikas Republiku.
Noraksta vecos parādus
Ar šo sarīkojumu Krievija demonstrē vēlmi atgūt padomju laiku ietekmi Āfrikā, tikai šoreiz iztiks bez centieniem uzbūvēt komunismu. Maskavu interesē afrikāņu dabas bagātības, un pretim šo valstu bieži vien autoritārie režīmi saņem ieročus un militāro apmācību. Atšķirībā no rietumvalstīm Kremli neuztrauc ne cilvēktiesības, ne citi morāli aizspriedumi.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojis, ka Maskava norakstījusi Āfrikas valstu parādus par vairāk nekā 20 miljardiem dolāru. Jāteic, šie padomju laika parādi tikpat bija bezcerīgi, daudz lielāks ieguvums Maskavai ir Āfrikas draugu atbalsts – ANO vien tās ir 54 balsis, kas noderēs, kad darba kārtībā būs Kremļa agresija.
Putins arī sola tuvākajos četros līdz piecos gados divkāršot tirdzniecību starp Krieviju un Āfriku. “Mēs tagad eksportējam lauksaimniecības produkciju uz trešo valstu tirgiem vairāk nekā ieročus. Ieroči ir par 15 miljardiem dolāru, bet lauksaimniecība, manuprāt, sasniegusi 25 miljardu robežu,” klāsta Kremļa saimnieks.
Eksportē graudus, meklē naftu
Lauksaimniecības ministrs Dmitrijs Patruševs informējis, ka Krievijas lauksaimniecības eksports uz Āfriku šā gada deviņos mēnešos bijis 2,256 miljardi dolāru. Tas, protams, šķiet daudz, taču vietā piebilst, ka daudz mazākās Latvijas pārtikas un lauksaimniecības eksports pērn kopumā bija 2,4 miljardi eiro.
Krievijas galvenās eksportpreces uz Āfriku ir kvieši, saulespuķu un sojas eļļa, galvenie pircēji – Ēģipte, Sudāna, Nigērija, Alžīrija un Maroka.
Krieviju interesē arī Āfrikas derīgie izrakteņi. "Gazprom" un "Lukoil" jau īsteno naftas ieguves projektus, "Alros" – dimanti. Izņēmums ir "Yandex", kas palīdz attīstīt digitālo ekonomiku. Putins sola arī atbalstu kodolenerģētikā.
"Rosneftj" iesaistījusies koncernā ar amerikāņu "ExxonMobil", Kataras "Qatar Petroleum" un Mozambikas valsts uzņēmumu ENH, lai sāktu iespējamu naftas atradņu izpēti šīs Austrumāfrikas valsts šelfā.
Krievijas Zinātņu akadēmija vēlas atvērt savas pārstāvniecības, pirmām kārtām Etiopijā, Dienvidāfrikā, Ugandā un Ēģiptē. Krievijas dzelzceļa uzņēmums plāno piedalīties dzelzceļa būvē Nigērijā.
Sola būvēt ieroču rūpnīcas
Krievija arī piedāvā Āfrikā būvēt rūpnīcas, tikai runa nav nozarēm, kas īpaši cels tautas labklājību – piedāvājums ir kopā ar "Rosoboroneksport" izveidot strēlnieku ieroču un patronu ražotnes, kara tehnikas remonta un apkopes bāzes.
"Rosoboroneksport" ģenerāldirektors Aleksandrs Mihejevs atklāj, ka 20 Āfrikas partneru pašlaik nodrošina apmēram trešo daļu Krievijas ieroču eksporta no visa 55 miljardu dolāru kopapjoma. Šajā eksporta nozarē Krieviju apsteidz tikai ASV.
Maskava parakstījusi militārās sadarbības līgumus ar vairāk nekā 30 Āfrikas valstu, pēdējo piecu gadu laikā Krievijā apmācīti vairāk nekā 2500 afrikāņu militāristu, uz vietas krievi trenē armijniekus teju 40 Āfrikas valstīs, tostarp piedaloties bēdīgi slavenajiem algotņiem no ČVK Vagner, kas karojuši arī Ukrainā.
Krievi ir visur
Krievu militāristi pašlaik darbojas gan Centrālāfrikas Republikā, gan Lībijā, Kamerūnā, Sudānā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Zimbabvē, Mali, Nigērā, Čadā, Dienvidāfrikā, Mozambikā, gan citur.
Palīdzību karā pret islāmistiem Maskavai jau pērn lūdza Burkina Faso un Mauritānija, bet Nigērija vēlas instruktorus savu specvienību apmācībai. Novembrī netālu no Keiptaunas plānoti kopīgi Dienvidāfrikas, Ķīnas un Krievijas kara flotes manevri.
Maskava arī grasās nosūtīt militāros padomniekus uz Namībiju, Āfrikas lielāko urāna eksportētāju. Krievija gatavojas šajā valstī ražot urāna kodoldegvielu un iegūt dimantus. Kremlis gan sola iepirkt Namībijas lauksaimnieku ražojumus, pretim piegādājot gaļu, zivis, graudus un mēslojumu.
Ķīnu pārspēt būs grūti
Finanšu analītiķis Romans Korņevs izdevumā "The Question" norāda: “Ķīna un Ķīnas kompānijas iegulda desmitiem miljardu dolāru, lai noturētu savu milzīgo tirgus daļu Āfrikas valstīs. Krievija tagad nevar atļauties milzīgas ārvalstu investīcijas un meklē veidus, kā censties iejaukties spēlē.”
Kopējais Krievijas eksports uz Āfriku pērn sasniedza 20 miljardus dolāru, divreiz vairāk nekā 2015. gadā. Tikmēr Ķīnas eksports bija 205 miljardi dolāru liels, turklāt patlaban krievu bizness pamatā balstās tikai uz graudiem un ieročiem, lielākoties tirgojoties ar Āfrikas ziemeļiem.
Ekonomikas eksperti skaidro, ka Ķīna no Āfrikas importē izejvielas, bet eksportē gatavus ražojumus, kamēr Krievija lielākoties var piedāvāt tikai izejvielas, tātad aizņemot to pašu biznesa nišu.
Skaisti vārdi, bet ne darbi
Putins apgalvo, ka mērķis ir viens – palīdzēt afrikāņiem stiprināt drošību un neatkarību, veicināt stabilitāti pasaulē. Skaisti vārdi, kam varētu ticēt, ja nezinātu, piemēram, par Krievijas centieniem nopirkt prezidenta vēlēšanas Madagaskarā.
Tāpat krievu algotņi apkalpoja Sudānas diktatoru un kara noziedznieku. Viņu atbalsts tomēr nepalīdzēja Omaram al Baširam noturēties pie varas – pēc 30 gadu ilgās valdīšanas aprīlī viņu gāza paša armija.
