Krievijas pilsoņus Somijā negaida atplestām rokām

Par to, ka jāierobežo krievu nekontrolētā darbība, kas var radīt draudus nacionālajai drošībai, Somijas parlamentā sāka runāt jau 2012. gadā. Somi bažījas, ka krievi nekustamo īpašumu iegādes aizsegā ne tikai atmazgā netīro naudu, bet arī veic militāru spiegošanu, kas vissliktākajā variantā var beigties ar okupāciju (te jāņem vērā, ka Somija nav NATO dalībvalsts).

Gadā teju 200 īpašumu

Šā gada sākumā Somijas parlaments pieņēma likumu, ka no 1. janvāra trešo valstu pilsoņi zemi varēs pirkt tikai ar Aizsardzības ministrijas atļauju. Aizsardzības ministrija no trešo valstu pilsoņiem piespiedu kārtā par tirgus cenu gan militāro objektu tuvumā, gan pierobežā varēs atpirkt zemi un īpašumus, kuriem stratēģisku apsvērumu dēļ jāatrodas Somijas valsts valdījumā. Šim mērķim Somijas budžetā ik gadu būs paredzēti no 200 000līdz miljonam eiro. Pašreiz ārzemnieki Somijā var iegādāties vasarnīcu pat pierobežas zonā, bet turpmāk tas varētu būt neiespējami.

Jaunā kārtība varētu ietekmēt 500 līdz 800 nekustamā īpašuma darījumu gadā. Krievi gadā iegādājas teju 200 nekustamo īpašumu Somijā. Vislielākais darījumu skaits bija 2011. gadā – 573, pērn tas saruka līdz 118.

Miljardiera salas dīvainības

Somijas drošības policija jau 2016. gadā brīdināja, ka Krievijas pilsoņiem piederošo nekustamo īpašumu var izmantot kaimiņvalsts militāristi. Parlamenta deputāte, sociāldemokrāte Sūna Kūmalainena, kura jau vairākus gadus iestājas par ierobežojumiem, paziņojusi: “Daži darījumi ir jāatsauc, jo vairāki objekti pārdoti kritiski svarīgos rajonos.”

Pērn somu drošībnieki par ekonomiskiem noziegumiem sāka lietvedību pret krievu miljardierim Pāvelam Meļņikovam piederošo Somijā reģistrēto kompāniju "Airiston Helmi". Tās īpašumā ir sala Turku arhipelāgā, un izskan aizdomas, ka īpašums iegādāts spiegošanas un vajadzības gadījumā militāras bāzes vajadzībām – te ir helikoptera nosēšanās laukums, kuteru piestātnes, atrasta iespaidīga sakaru aparatūra, teritorija bija labi uzraudzīta. "Airiston Helmi" oficiāli pārtraukusi darbību, likumsargi kratīšanās izņēma 3,5 miljonus eiro dažādās valūtās. Dienvidrietumsomijas reģionālā tiesa līdz 2020. gada janvāra beigām pagarinājusi termiņu, kurā jāuzrāda apsūdzības. 

Stingrākas prasības vīzām

Somijas vēstniecība Maskavā paziņojusi: “Krievijas pilsoņiem, pieprasot Somijas vīzu, vajadzēs uzrādīt dzīvesvietu Somijā, biļetes turp un atpakaļ vai ceļojuma aprakstu. Par to, ka pietiks finanšu līdzekļu, varēs kalpot arī izziņa no darbavietas par algas apmēru, bankas konta izraksts vai nekustamā īpašuma esamība Krievijā.”

Protams, Kremlis asi reaģējis uz Somijas prasībām. Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs apgalvojumus par spiegošanu nodēvējis par “paranoiskiem meliem”, Valsts domes starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Ragozins jaunās prasības Somijas vīzu ieguvei nosaucis par piekāpšanos Eiropas antikrieviskajām sankcijām, kas nenāks par labu ne krieviem, ne somiem.