Tramps pieprasa amerikāņu uzņēmumiem pamest Ķīnu

“Ieskatieties 1977. gada likumā par ārkārtas ekonomiskajām pilnvarām. Punkts!” tviterī paziņojis Tramps. Iepriekš šo likumu viņš jau piemērojis pret Meksiku.

Tramps devis rīkojumu ASV uzņēmumiem pamest Ķīnu un meklēt alternatīvas vietas, kur izvietot ražotnes. Kompānijas brīdina, ka to iespējas pārcelties lielā ātrumā ir ierobežotas.Tikmēr to ražošana Ķīnā arī kļūst dārgāka. No 1. septembra Ķīnas precēm ASV piemēro 15% augstus muitas tarifus 300 miljardu dolāru (266,9 miljardu eiro) vērtībā, nevis līdz šim plānotos 10 procentus.

Oktobrī līdz 30% tiks paaugstinātas muitas nodevas tiem ķīniešu ražojumiem 250 miljardu dolāru vērtībā, kuriem iepriekš piemērota 25% likme. Dažām precēm muitas paaugstināšana gan atlikta līdz jaunajam gadam, lai neapbēdinātu amerikāņus Ziemsvētku iepirkšanās laikā. Tramps gan kategoriski noliedz satraukumu par tirdzniecības kara ietekmi uz patērētājiem ASV.

Muitas tarifu pacelšana ir Baltā nama atbilde Ķīnas valdībai.Vašingtona nevilka garumā, iztika bez darba grupām un par jaunajiem tarifiem izlēma dažas stundas pēc Pekinaspaziņojuma, ka tā piemēros jaunus tarifus ASV precēm 75 miljardu dolāru (67,6 miljardu eiro) apmērā, savukārt reaģējot uz ASV rīcību.

Tarifi, kas spēkā stājas 1. septembrī, variēs no 5% līdz 10% unskars 5078 ASV ražotas preces. No 15. decembra tiks piemēroti 25% tarifi no ASV importētiem automobiļiem un 5% tarifi autorezerves daļām.

Ķīna šā gada sākumā tarifus no ASV importētiem auto bija atcēlusi, izrādot pretimnākšanu, kamēr norisinājās tirdzniecības sarunas. ASV jau pirms tam ievērojami palielināja tarifus Ķīnas precēm 250 miljardu dolāru vērtībā.

Tramps pašlaik ir vienīgais kādas valsts līderis, kurš ar Ķīnu runā atklāti un iestājas pret pašu rietumvalstu pieļauto ekonomisko ekspansiju. Viņš arī norādījis, ja Ķīna apspiedīs protestus Honkongā tikpat vardarbīgi kā pirms 30 gadiem Pekinā Tjaņaņmeņas laukumā, tas būtiski kaitēs abu valstu tirdzniecības sarunām.