Ķīnas draudi pieaug ar katru gadu
Pasaules centieni ierobežot Ķīnas ietekmi atgādina katastrofālo neveiksmi mēģinājumos novērst nacistiskās Vācijas agresiju, brīdinājis Austrālijas parlamenta izlūkošanas komitejas priekšsēdētājs Endrū Heistijs.
Pirmo reizi kāds augsta ranga rietumvalstu pārstāvis tik atklāti izteicies par Ķīnas draudiem.
Rietumu naivās cerības
“Rietumi savulaik ticēja, ka ekonomikas liberalizācija dabiskā ceļā novedīs pie demokratizācijas Ķīnā. Tā bija mūsu Mažino līnija. Tā dotu mums tikpat lielu drošību kā tad, kad Francija ticēja, ka tās tērauda un betona nocietinājumu virkne to pasargās pret Vācijas virzīšanos uz priekšu 1940. gadā. Taču tās domu gājiens cieta katastrofālu neveiksmi,” laikrakstā "Sydney Morning Herald" norādījis Heistijs.
“Līdzīgi kā Francija, Austrālija nav pamanījusi, cik mobils ir kļuvis mūsu autoritārais kaimiņš,” uzsver deputāts. “Nākamā desmitgade pārbaudīs mūsu demokrātiskās vērtības, mūsu ekonomiku, mūsu alianses un mūsu drošību kā neviens cits laiks Austrālijas vēsturē.” Heistijs piebilst, ka Austrālija nav pamanījusi komunisma ideoloģijas lomu Ķīnas infrastruktūras projektos Āzijas – Klusā okeāna reģionā, līdzīgi kā Rietumi savulaik neizprata PSRS diktatora Staļina motivāciju.
Premjers steidzas atrunāties
Austrālijas premjerministrs Skots Morisons paudis, ka Heistija viedoklis neatspoguļo valdības uzskatus, bet piebildis, ka viņam ir tiesības paust savu redzējumu. Premjers norāda, ka Austrālija cenšas sadarboties ar Ķīnu līdzīgi kā ar citām valstīm reģionā.
Ķīnas vēstniecība Austrālijā paziņojusi, ka Heistijs ir atklājis savu “aukstā kara mentalitāti un ideoloģiskos aizspriedumus” un kaitē abu valstu attiecībām: “Vēsture ir pierādījusi un turpinās pierādīt, ka Ķīnas mierīgā attīstība ir iespēja, nevis drauds pasaulei.”
Ķīna ir lielākā Austrālijas tirdzniecības partnere, taču abu valstu attiecības ir saspringtas, bažījoties, ka Pekina mēģina iejaukties tās iekšlietās. Kaut gan Kanberai ilgstoši izdevies izvairīties no Pekinas saniknošanas, attiecības saasinājušas nesenās domstarpības cilvēktiesību jomā un lēmums aizliegt Ķīnas kompānijai "Huawei" ieviest Austrālijā 5G tehnoloģijas.
"Ķīniešu draugi" ziedo politiķiem
Pekina daudzās valstīs cenšas veidot savu "piekto kolonnu", un saskaņā ar Ķīnas likumiem tās pilsoņiem jebkur pasaulē ir pienākums darboties dzimtenes interesēs, informēt par tai nevēlamām norisēm, sniegt informāciju pēc izlūkdienestu pieprasījuma. Nesen gaismā nākušas aizdomas, ka ķīniešu kopiena uzpirkusi opozīcijā esošo Austrālijas Leiboristu partiju. Jaundienvidvelsas štata korupcijas apkarošanas birojs sācis izmeklēšanu par iespējamu politisko ziedojumu noteikumu pārkāpumiem pret leiboristu ķīniešu draugu grupu.
Drošībnieki brīdina, ministrs ignorē
Šogad savos ziņojumos uz Ķīnas izlūkdienestu pieaugošo aktivitāti norādījušas Somija, Zviedrija, Igaunija, Lietuva. “Tiek uzrunāti valsts ierēdņi un speciālisti, kurus cenšas pievilināt ar ienesīgu darbu un apmaksātiem ārzemju braucieniem,” vēsta Zviedrijas drošības policija Sapo.
Interesanti, ka, kamēr drošībnieki norāda uz risku, politiķi bieži izliekas, ka viss ir kārtībā. Pēc Lietuvas specdienestu ziņojuma tie saņēma kritiku no mūsu kaimiņvalsts ārlietu ministra Lina Linkeviča. “Es neredzu labumu no šīs publiskās diskusijas. Lai šo dokumentu autori paskaidro, kādi ir viņu motīvi un kāpēc tiek izplatīti tieši šādi apgalvojumi,” ministrs izteicās intervijā radiostacijai "Žiniu radijas".
Lietuvas Valsts drošības departamenta un militārā izlūkdienesta ziņojumā sacīts, ka valstī darbojas divi Ķīnas izlūkdienesti –Valsts drošības ministrija un Militārās izlūkošanas direktorāts. Tos interesē plaša informācija, arī par NATO un Eiropas Savienību.
“Ķīnas izlūkdienesti meklē piemērotus mērķus – lēmumu pieņēmējus, citus cilvēkus, kas simpatizē Ķīnai un kam ir politiskas sviras. Viņi cenšas ietekmēt šādas personas, dodot dāvanas, maksājot par ceļojumiem uz Ķīnu, sedzot tur organizēto mācību un kursu izmaksas,” teikts ziņojumā.
"Huawei" pienākums ir kalpot spiegošanai
Latvijas Valsts drošības dienests brīdina, ka Ķīnas tehnoloģiju uzņēmumiem ir likumā noteikts pienākums sniegt atbalstu specdienestiem: “Tāpat jāņem vērā virkne nozīmīgu atšķirību Ķīnas tiesību sistēmā, kur personu datu aizsardzība netiek nodrošināta tādā līmenī, kādā to prasa šobrīd spēkā esošie standarti.” Tikmēr, piemēram, "Bite Latvija" ir noslēgusi vienošanos ar "Huawei" par G5 interneta tīkla ieviešanu un minēto risku ignorē. Šī Ķīnas kompānija visā pasaulē cenšas iegūt tiesības veidot nākamās paaudzes sakaru tīklu, kas ļaus iegūt informāciju vēl nepieredzētā ātrumā.
Nesen divi bijušie "Huawei" vadības Čehijā darbinieki anonīmās intervijās atklāja, ka viņiem uzņēmuma iekšējā datubāzē bija jāievada ne tikai lietišķa informācija, bet arī personīgas ziņas par klientiem, piemēram, bērnu skaits, intereses, finansiālā situācija. Tāpat bijis ierasts pārrunāt iegūto informāciju, tiekoties ar Ķīnas vēstniecības pārstāvjiem.
Darbinieku uzdevums bijis apkopot informāciju par valsts amatpersonām, kuras pēc tam uzaicinātas uz konferenci Ķīnā vai braucienā uz šo valsti. "Huawei" rakstiskā paziņojumā, kā ierasts, noliedz jebkādas nelikumības. Šā gada sākumā Polijā aizdomās par spiegošanu bija aizturēts šā uzņēmuma darbinieks, kuru nākamajā dienā "Huawei" atlaida no darba.
