Sibīrijas taiga no milzu ugunsgrēkiem atgūsies tikai pēc pusgadsimta

Milzīgs dūmu smogs klājas pāri teritorijai no Amūras līdz Urāliem. Varas iestādes ar dzēšanu kavējās, jo federālā līmenī bija atļauts nogaidīt. Krievijas prezidents Vladimirs Putins iesākumā klusēja, premjers Dmitrijs Medvedevs attapās, kad stihija kļuva pavisam nekontrolējama – tikai tad iesaistīja armijas spēkus.

Ticīgie lūdz lietu

Vēl pirms mēneša vai pusotra situāciju varēja censties glābt, tagad atliekot cerēt uz rudens lietavām vai pat sniegu un augstākiem spēkiem. Turklāt liesmas var pārņemt kūdras purvus, kurus nodzēst ir ļoti grūti. Varas iestādēm atliek sargāt apdzīvotās vietas. Ar savu pienesumu talkā nāk arī visu veidu ticīgie. Krievijas budisti apņēmās veikt lietus izsaukšanas rituālu, iepriekš lūdzot atsūtīt precīzas ugunsgrēku koordinātas un vietu nosaukumus. Pareizticīgo baznīcās no 30. jūlija divas nedēļas lasīs lūgšanas pret ugunsgrēkiem, un savus rituālus sarīkojuši evenku, ņencu un citu Sibīrijas tautu šamaņi. Turklāt 4. augustā ap 50 šamaņu sapulcējās Olhonas salā Baikāla ezerā tailaganam – kopīgai dievu godināšanai un lūgšanai apdzēst liesmas.

Aizdomas par nelegāliem zāģeriem

Premjers Medvedevs uzdevis līdz 1. novembrim tikt skaidrībā, vai ugunsgrēki nav izraisīti tīši, pēc viņa versijas, slēpjot nelikumīgu mežizstrādi. Uz Sibīriju devušies pieredzējuši izmeklētāji un eksperti. Bez pamata šīs aizdomas nav. Piemēram, negodīgi mežcirtēji var aizdedzināt ciršanai aizliegtu mežu ceļu un pat pilsētu tuvumā, kur vieglāk piekļūt. Pēc tam liesmas ātri dzēš, koksne parasti nav cietusi, bet koku saknes ir bojātas, un varas iestāžu norīkotie eksperti apsvilušo mežu atļauj izzāģēt.

Baškortostānas Mežrūpniecības asociācijas pārstāvis Andrejs Farturins uzskata, ka puse ugunsgrēku ir tīši izraisīti. Pēdējās dienās viņš pats piedalās cīņā pret liesmām. “Aizdedzina speciāli mežu tajos rajonos, kur ir ceļu infrastruktūra. Tas ir ekonomiski un tehniski pieejams mežs,” BBC teic Farturins.
Turklāt tagad Ķīnas tirgus patērē arī apdegušu koksni, apliecina Mihails Kreindlins, "Greenpeace" īpaši aizsargājamo teritoriju programmas vadītājs. Tomēr pašreizējā stihijā ekologs drīzāk vaino neuzmanīgu rīcību ar uguni vai ieilgušo karstumu.
Arī Krievijas Zinātņu akadēmijas Mežzinātnes institūta direktors Andrejs Sirins norāda, ka tagad deg attāli rajoni, no kuriem izvest kokus būtu sarežģīti.

Ar kvēpiem pilna atmosfēra

Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas ugunsdzēsības institūta galvenais pētnieks Ireks Hasanovs norāda, ka “atmosfēras piesārņojums ar lielu apjomu degšanas produktu”, vienkārši sakot – kvēpiem, draud ar lielām ekoloģiskām un klimatiskām sekām. Lai pilnībā atjaunotos Austrumsibīrijas ziemeļos milzu ugunsgrēkos izdegušie skujkoku meži, paies vismaz 100 gadu. “Sibīrijas dienvidos koks pilnībā izaug 60 līdz 70 gados, bet reģiona ziemeļos tam vajadzēs vismaz 100 gadu,” norāda Krievijas Meža institūta pētnieks Aleksandrs Brjuhanovs. Aukstā klimata dēļ augiem ir īss veģetācijas periods, tādējādi ziemeļu taigā gada pieaugums ir mazs. Austrumsibīrijas flora toties izceļas ar daudzveidību, spēj izturēt gan ļoti augstu, gan zemu temperatūru, vairākas sugas ir endēmiskas, sastopamas tikai tur.

Krievijas Federālās Hidrometeoroloģijas un apkārtējās vides monitoringa pārvaldes vadītājs Maksims Jakovenko brīdina, ka klimata pārmaiņu dēļ situācija ar meža ugunsgrēkiem tikai pasliktināsies. Dažos Sibīrijas rajonos rajonos temperatūra vidēji pieaugusi pat par astoņiem līdz desmit grādiem. “Tas nozīmē, ka nākotnē mūs gaida noturīgi karstuma viļņi,” norāda Jakovenko, paredzot, ka Sibīrijā temperatūra pieaugs straujāk nekā vidēji pasaulē.