Pēc Borisa Džonsona nākšanas pie varas aktualizējas Skotijas neatkarības referendums

Kā pavēstīja Stērdžena, viņai ir "spēcīgas bažas" par Džonsona valdīšanas perspektīvu.

"Es esmu pārliecināta, ka vairums Skotijas iedzīvotāju nebūtu izvēlējušies nodod [Dauningstrītas] 10 atslēgas kādam ar šādiem uzskatiem un darba rezultātiem," tviterī raksta Stērdžena.

Viņa solīja strādāt, lai "bloķētu viņa bezvienošanās breksita plānu, kas būtu katastrofāls Skotijai".

"Un es turpināšu virzīt gatavošanos, lai dotu Skotijai tiesības izvēlēties savu nākotni neatkarības ceļā, nevis lai tai būtu Borisa Džonsona un toriju uzspiesta nākotne, kuru mēs nevēlamies," paziņoja Stērdžena.

Maijā skotu nacionālistu kontrolētā reģionālā valdība, kas cer nākamā gada otrajā pusē sarīkot atkārtotu neatkarības referendumu, iesniedza parlamentā jaunu likumprojektu par tautas nobalsošanu rīkošanas kārtību.

Lielbritānijas valdība iepriekš paziņoja, ka neļaus rīkot atkārtotu referendumu, taču Stērdžena norādījusi, ka Londonai šo nostāju nebūs iespējams uzturēt.

Likumprojektā nav noteikts konkrēts atkārtota neatkarības referenduma datums, taču Stērdžena izteikusies, ka "īstais laiks" tā sarīkošanai būtu 2020.gada otrā puse.

2014.gadā 55% skotu referendumā pauda atbalstu palikšanai Apvienotās Karalistes sastāvā, bet par neatkarību nobalsoja tikai 45%.

Lai gan aptaujas liecina, ka kopš tā laika atbalsts neatkarībai ir pieaudzis, vairums skotu joprojām izsakās par Lielbritānijas vienotības saglabāšanu.

Kamēr 2016.gada referendumā Lielbritānijā kopumā vairums vēlētāju atbalstīja izstāšanos no ES, Skotija, tāpat kā Ziemeļīrija, nobalsoja par palikšanu blokā.

Skotu nacionālisti, kas apsūdz Londonu par Skotijas interešu ignorēšanu izstāšanās procesā no ES, uzskata, ka breksits un tā izraisītais politiskais haoss dod pamatu atkārtotam referendumam par palikšanu Apvienotajā Karalistē.