Grieķijā atrastas vissenākā eiropieša paliekas
Grieķijā atklāts vismaz 210 000 gadu vecs galvaskausa fragments – liecība par līdz šim vissenāko Homo sapiens ārpus Āfrikas.
Tolaik Eiropu apdzīvoja cita cilvēku suga – neandertālieši. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "Nature". Pats atradums nav jauns, pagājušā gadsimta 70. gados pētnieki Apidimas alā Mani pussalā kontinentālās Grieķijas dienvidos uzgāja divus galvaskausus. Toreiz viņi nosprieda, ka tie bijuši neandertālieši, bet tagad vācu zinātnieki no Tībingenes universitātes ar jaunām metodēm secinājuši, ka viens bijis saprātīgais cilvēks – mūsu sugas pārstāvis, turklāt fosilija ir daudz vecāka.
Ja atklājums gūs galīgo apstiprinājumu, tas mainīs priekšstatus par cilvēces vēsturi. Līdz šim zinātnieki uzskatījuši, ka mūsu senči Āfriku atstāja pirms 60 000 gadu. Pamazām apgūstot Eirāziju, viņi izspieda gan neandertāliešus, gan Deņisovas cilvēkus, sasniedza arī Austrāliju un Ameriku. Tā gan nebija pirmā migrācija. Pagājušā gadsimta 90. gados Izraēlā atklātas 90 000 līdz 125 000 gadu senas cilvēku fosilijas. Pētnieki spriež, ka šie ļaudis mēģināja atrast jaunu mājvietu ārpus Āfrikas, taču cieta neveiksmi.
Tomēr pēdējo gadu atklājumi liecina, ka Homo sapiens sāka apgūt jaunas teritorijas agrāk un lielākos attālumos, nekā uzskatīts iepriekš. Nesen paleontologi Ķīnā atrada 80 000 līdz 120 000 gadu senas mūsdienu cilvēku fosilijas.
