Nodevējs, spiegs un reizē patriots… Igaunijas virsnieku savervēja ar seksa lamatām

Savu stāstu Metsavass izklāstījis, cietumā sniedzot interviju ASV žurnālam "The Atlantic". Intervija notika tajā pašā telpā, kur Metsavasu simtiem stundu pratināja Igaunijas drošībnieki, viņš pat sēdēja uz tā paša krēsla, laiku pa laikam paveroties pa logu uz ielu Tallinas centrā, kuru klātienē tik drīz neredzēs.

Iepazīšanās naktsklubā

Viss sācies 2007. gada vasarā, kad Deniss apciemojis radiniekus Smoļenskā un kopā ar brālēnu devies uz naktsklubu, kur iepazinies ar pievilcīgu meiteni.

Flirtam sekoja dejas līdz pat slēgšanai, bet no rīta viņi bija kopā gultā kādas pirts istabā. Metsavass pamodies un nospriedis, ka meitenei nav jāpadomā, ka viss bijis tikai seksa dēļ, tāpēc ātri apģērbies un devies nopirkt ziedus: “Es nevarēju atstāt viņai naudu, viņa taču nebija prostitūta.” Atgriezies viņš nolika ziedu pušķi pie vēl guļošās meitenes gultas, bet pats devās uz mājām pie radiniekiem izgulēties.

“Kad pamodos, braucu uz pilsētu. Bet, kad izkāpu no mašīnas, divi civilā ģērbušies cilvēki, kas uzdevās par policistiem, lūdza man uzrādīt dokumentus, bet pēc tam apsūdzēja tās meitenes izvarošanā,” saka Metsavass. Viņam parādīti dokumenti, kurus it kā parakstījusi cietusī.

Krievijas cietums vai sadarbība

Piedraudot ar 15 gadiem Krievijas cietumā, Igaunijas virsnieku aizveda uz policiju. Tur videokameras ekrānā viņam parādīta nofilmētā seksa aina – Metsavass un svešiniece no naktskluba. Viss noritējis tik ātri, ka apstulbušais ārzemnieks nav iedomājies pieprasīt ne advokātu, ne savas vēstniecības pārstāvi. Prātā bijusi tikai viena doma – kā nenokļūt Krievijas cietumā par viltus apsūdzību.

“Nodomāju, ka mani var iesēdināt Krievijas cietumā uz desmit vai piecpadsmit gadiem un tas salauzīs visu manu dzīvi. Piekritu visam, ko viņi no manis prasīja,” stāsta Metsavass, kurš tolaik jau gandrīz desmit gadus bija dienējis Igaunijas Aizsardzības spēkos.

Kad vīri civilajā paziņoja, ka varētu atrisināt šo problēmu, tikai viņam jāpiekrīt sadarboties, Metsavass saprata, ka ir iekritis pēc banālas vervēšanas shēmas, sauktas par medus lamatām. Krievijas Galvenā izlūkošanas pārvalde bieži izmanto seksu kā mānekli un šantāžas ieroci.

Metsavass tajā pašā dienā piekrita sadarboties, parakstīja dokumentus, un bez jebkādiem jautājumiem viņam noņēma rokudzelžus, nedodot nekādus uzdevumus un instrukcijas.

Vēlējās būt piederīgs Igaunijai

Kā pats atzīst, viņš “kritis par upuri savai augstprātībai”, jo domājis, ka saviem spēkiem tiks galā ar šo situāciju, un pie Igaunijas varas iestādēm nav vērsies, baidoties par savu militāro karjeru.

Viņš ir dzimis 1980. gadā, uzaudzis krievvalodīgā Tallinas rajonā krievu ģimenē, par Igauniju, tajā dzīvodams, neko daudz nav zinājis. “Es pat nezināju Igaunijas himnas vārdus,” atklāj Metsavass, kurš vēlējies piederēt Igaunijas sabiedrībai un tāpēc, sasniedzot pilngadību, 1998. gadā pieteicās dienestā

Aizsardzības spēkos. Armija viņu vilinājusi, jo gribējis līdzināties kinogrāvēju zvaigznēm – Arnoldam Švarcenegeram un Čakam Norisam.

Jaunais censonis pabeidza Tartu Augstāko karaskolu, pilnveidojās Somijas armijā, uzdienējās par artilērijas bataljona baterijas priekšnieku un artilērijas skolas vadītāju.
Sākās ar vienkāršiem jautājumiem

Kad Metsavass pēc Krievijā piedzīvotā atgriezās Igaunijā, Maskavas aģenti gadu nav par sevi atgādinājuši, līdz 2008. gada rudenī viņam pie mātes mājas pienācis klāt vīrietis, kurš vaicājis, vai Deniss atceras Smoļensku un savu solījumu. Svešinieks sacījis, ka ne par ko neesot jāuztraucas, jo viņam vienkārši gribot palīdzēt.

2008. gada decembrī Metsavass devās uz Sanktpēterburgu, kur viņu sagaidījis turpmākais kurators, saukts par Antonu. Konspiratīvajā dzīvoklī Metsavasu izvaicāja par personisko dzīvi, karjeru, Igaunijas armiju, piemēram, cik ir zenītlielgabalu un kur tie atrodas.

Tomēr šie jautājumi bijuši pārsteidzoši vienkārši, paša Metsavasa vērtējumā atbildes varētu diezgan viegli sameklēt internetā, tāpēc viņš vēl nav sajuties kā spiegs vai dzimtenes nodevējs. Pēc tikšanās reizēm jaunajam aģentam iedeva nelielu naudas summu, ar ko pieticis tikai ceļa izdevumiem, tomēr tad viņš sapratis, ka “nonācis jaunā teritorijā”. “Tas bija pirmais solis,” atzīst Metsavass.

Nākamo desmit gadu laikā sekoja aizvien jaunas tikšanās ar Antonu un jau nozīmīgāku noslēpumu atklāšana. Kopumā par spiegošanu viņam samaksāti 20 000 eiro.

Draudēja ar mājieniem

Kaut gan nekad nav tiešā veidā sacīts, ka atteikšanās no sadarbības varētu apdraudēt tuviniekus, viņš to nopratis no netiešiem jautājumiem – kā tēvam ar veselību vai kā mātei veicas puķu biznesā. Kamēr Antons par Metsavasa ģimeni zinājis visu, viņš par savu kuratoru – gandrīz neko, ne amatu, ne konkrēto izlūkdienestu. Bijis tikai noprotams, ka Antonam ir militāra dienesta pieredze.

Metsavasa militārajai karjerai attīstoties, viņa vērtība Krievijas izlūkdienestu acīs pieaugusi, jautājumi kļuvuši agresīvāki un bīstamāki, aizvien biežāk skāruši ne vairs tikai Igaunijas Aizsardzības spēkus, bet arī NATO sabiedrotos.

Par nodevēju kļuvušais virsnieks sniedza ziņas par ASV un Lielbritānijas armijas bruņojumu un skaitlisko sastāvu Igaunijā, jautāts par ASV armijas vienībām un operācijām citur pasaulē. Kā artilērijas speciālists Metsavass sūtīts uz Ukrainu un Gruziju, un krievus ļoti interesējušas arī šīs valstis.

Savervēja arī tēvu

2012. gadā Metsavasu nosūtīja misijā uz Afganistānu, kur viņš redzēja karu tuvplānā un saņēma trīsreiz lielāku algu, tāpēc sācis apsvērt iespēju atvaļināties no armijas, cerot vienlaikus izbeigt arī sadarbību ar Krievijas dienestiem. Velti, turklāt pēc atgriešanās 2013. gadā viņu norīkoja darbā Aizsardzības spēku Galvenajā štābā ar piekļuvi svarīgiem dokumentiem, un tādu avotu krievi zaudēt negribēja.

Kad tā paša gada vasarā Metsavass atkal ieradās Pēterburgā un pavēstīja Antonam, ka grib izstāties “no spēles”, kurators pārsteidza ar saviem jaunumiem – kamēr Deniss bija Afganistānā, Krievijas izlūkdienesti bija savervējuši viņa tēvu Pjotru Voļinu. Viņš tobrīd ar otro sievu un viņas vecākiem dzīvoja

Krievu salā netālu no Vladivostokas.

Kaut arī Voļins bija Igaunijas pilsonis, viņš pirmām kārtām sevi uzskatīja par krievu un piedāvājumu pieņēma bez svārstīšanās. Turklāt apsolīta nauda, ko Voļins plānoja izmantot smagi slimās sievas ārstēšanai, bet Krievijas dienestiem šī sadarbība kļuvusi par “perfektu ieroci”, ko vērst pret dēlu.

2015. gadā Voļins atgriezās Tallinā. Pēc Krimas aneksijas Igaunijas militāristiem bija aizliegts apmeklēt Krieviju, un tēvs uzņēmās kurjera lomu, uzturot sakarus starp dēlu un Krievijas aģentiem.

Integrācijas paraugs…

Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris Riho Terrass vēlāk atzina, ka Metsavass devis valsts drošībai “ļoti nopietnu triecienu”. Turklāt viņu uzskatīja par veiksmīgu integrācijas piemēru…

Metsavass bija saņēmis majora pakāpi un kļuvis diezgan pazīstams Igaunijas krievu vidū – virsnieku aicināja uz vietējiem TV šoviem krievu valodā, intervijās viņš stāstīja par Igaunijas armiju un NATO. 2016. gada aprīlī Igaunijas televīzijas raidījumā Republikas pilsoņi Metsavass kritizēja Krievijas tautiešu politiku: “..es nejūtu, ka man būtu vajadzīga aizstāvība. Un lai mani nāktu aizsargāt.”

Viņš apmeklēja skolas ar lekcijām par patriotismu un demokrātiju, klāstīja studentiem par Kremļa propagandu un aicināja pieteikties militārajam dienestam, bija apprecējies un kļuvis par tēvu.

Paspēja dēlu aizvest uz bērnudārzu

Bet lielākā slavas stunda bija vēl priekšā… Pagājušā gada septembra rītā Metsavass iesēdās auto, lai vestu dēlu uz bērnudārzu. Puikam tā būtu pirmā diena dārziņā, un viņš ļoti negribēja braukt, tēvam izdevās pierunāt, tikai apsolot saldējumu. Aizvedis bērnu, Metsavass piezvanīja sievai un tad brauca uz darbu, bet jau pēc dažiem metriem viņu aplenca četri miniveni bez numuriem.

Tajā pašā dienā Igaunijas drošībnieki aizturēja arī 65 gadus veco pastnieku Voļinu, tiesa viņam piesprieda sešu gadu cietumsodu. “Es biju gatavs aizturēšanai. Biju par to domājis tūkstoš reižu, tikai nezināju, kur, kad un kā tas notiks,” saka Metsavass. Pēc aizturēšanas neko neesot slēpis, izstāstījis visu, ko zinājis, lai vismaz tā izpirktu vainu.

Ja vajadzēs, karos par Igauniju

Viņam aiz restēm jāpavada divas trešdaļas piespriestā soda, līdz varēs lūgt atbrīvošanu pirms termiņa. Tad Metsavasam būs teju 50 gadu un nekādu izredžu atgriezties dienestā.

Viņš vaino tikai sevi un uzskata, ka Antons ar kolēģiem tikai darīja savu darbu: “Kad jūs pērkat pudeli viskija, bet pēc tam pats sev negaidot kļūstat par alkoholiķi, tad vainīgs tajā nav viskijs.”

"The Atlantic" intervija ilga divas dienas, un žurnāls secina, ka Metsavass nav vienkārši tikai spiegs un nodevējs. Viņš ir Igaunijas karavīrs, kurš kļuva par Krievijas spiegu, krievs, kurš mīlēja un sargāja Igauniju, līdz to nodeva.

Drošībnieku pratināšanās viņam jautāts, ko darītu, ja sāktos karš ar Krieviju. “Mana atbilde bija viena – es cīnīšos par Igauniju. Es saprotu, ir grūti izskaidrot, kā no vienas puses es varu spiegot Krievijas labā, bet no otras – runāt par patriotismu televīzijā. Viena manas identitātes daļa ir tā, ko es neieredzu. Otra daļa – tas, kas es esmu,” saka Metsavass.