NATO ministri apstiprina kosmosa politiku
NATO pieņēmusi savu pirmo kosmosa politiku, radot bāzi tam, lai vērstos pret draudiem kritiski svarīgajai kosmosa infrastruktūrai, arī sakaru un navigācijas satelītiem, ceturtdien pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Šodien NATO ir spērusi vēl vienu svarīgu soli mūsu pielāgošanās ceļā, apstiprinot pirmo Kosmosa politiku," alianses aizsardzības ministru tikšanās gaitā Briselē tviterī pavēstīja Stoltenbergs.
Politika ir vērsta uz koordinācijas centieniem NATO sabiedroto starpā, lai stātos pretī izaicinājumiem izplatījumā. Alianse nav par mērķi uzstādījusi attīstīt pati savas kosmosa kapacitātes.
"Mēs neplānojam militarizē kosmosu," vēl trešdien, ministru divu dienu sanāksmes pirmajā dienā, norādīja Stoltenbergs.
NATO arvien lielākā mērā paļaujas uz kosmosa tehnoloģijām, sākot no militārajiem sakariem un navigācijas līdz operatīvo datu ieguvei.
Uzbrukumi kara laikā satelītiem var tikt izmantoti, lai paralizētu ikdienas aktivitātes, arī bezskaidras naudas norēķinus vai transporta vadību.
Vēl šogad NATO varētu kosmosu pievienot savam darbības apgabalu sarakstam līdzās sauszemei, jūrai, gaisam un kibertelpai, kas jau tika pievienota 2016.gadā.
Līdz ar to alianse varēs asignēt papildu resursus, kā arī varēs izturēties pret uzbrukumiem kosmosā līdzīgi kā pret uzbrukumiem citos apgabalos.
Sagaidāms, ka ceturtdienas sesijas laikā jaunais ASV aizsardzības ministrs Marks Espers pārējiem 28 alianses dalībvalstu kolēģiem sniegs jaunāko informāciju par spriedzi ASV un Irānas starpā.
"Mums Persijas līcī ir jāizvairās no eskalācijas, mums ir jāizvairās no kļūmīgiem aprēķiniem," palielinoties bažām, ka valstis var tikt ierautas konfliktā, trešdien brīdināja Stoltenbergs.
