Rohindžu tiesību aizstāvji pieprasa ANO ģenerālsekretāra atkāpšanos

Ziņojumā, kura autors ir Gvatemalas pieredzējušais diplomāts Gērts Rozentāls, atzīts, ka "ir sarežģīti noteikt atbildīgos par sistēmiskām kļūdām", tomēr "uz visām iesaistītajām pusēm gulstas" kopīga atbildība par to, ka "uzstājīgāk neizpildīja ANO pamata uzdevumu attiecībā uz smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem".

Ziņojumā secināts, ka "pieļautas nopietnas kļūdas un pazaudētas iespējas".

Gutērrešs februārī deva rīkojumu veikt iekšējo pārbaudi par organizācijas darbību Mjanmā pēc tam, kad tās amatpersonas valstī tika apsūdzētas par to, ka ir ignorējušas brīdinājuma zīmes par uzbrukumiem rohindžām.

Pašlaik 740 tūkstoši rohindžu dzīvo nometnēs Bangladešā pēc tam, kad 2017.gada militārās kampaņas laikā aizbēga no Mjanmas Rakhainas pavalsts.

ANO šo kampaņu raksturo kā "etnisko tīrīšanu", bet Mjanma apgalvo, ka militārā kampaņa Rakhainas pavalstī bija leģitīma reakcija uz nemiernieku uzbrukumiem reģionā un noliedz apsūdzības etniskajā tīrīšanā.

Rozentāla ziņojumā secināts, ka ANO sistēmā ir bijusi "sašķeltības, nevis vienotības dinamika", "skaidras un vienotas stratēģijas neesamība", kā arī sistemātiskas un vienotas analīzes no notikuma vietas trūkumi".

Rozentāls rakstīja, ka ANO ir "jāuzlabo, jāsistematizē un reāllaikā jādalās ar datiem, informāciju un analīzi par notikumiem no to norises vietas", un, ja "tiek saņemtas atšķirīgas interpretācijas no dažādām pusēm", ar tām ir jādalās un jācenšas izprast.

Kā iemeslu ANO kļūdām diplomāts minējis "starptautiskās sabiedrības sākotnējo fascinēšanos ar politisko pāreju, kas lielā mērā saistīts ar gandrīz leģendāro [Mjanmas civilās administrācijas vadītājas] Aunas Sanas Su Či statusu".

Viņš norādīja, ka toreizējais ANO augstais cilvēktiesību komisārs Zeids Raāds al Huseins bija konsekventākais savās norādēs par cilvēktiesību pārkāpumiem, bet tas "radīja zināmas nesaskaņas ar tiem, kas ANO vēlējās "klusās diplomātijas" pieeju".

Reaģējot uz ziņojumu, organizācija Brīvo rohindžu koalīcija aicināja ANO augstākos līderus atkāpties. Organizācija norādīja, ka ANO līderi pievīluši tūkstošiem rohindžu, kuri tika masveidā noslepkavoti, sakropļoti, izvaroti vai vardarbīgi deportēti.

Organizācija kritizēja atsaukšanos uz "sistemātiskām kļūdām" Rozentāla ziņojumā, uzsverot, ka tādejādi pilnībā notiek izvairīšanās no konfrontācijas jautājumos par atbildību un ANO amatpersonu nesodāmību.

"Ģenerālsekretārs un vietnieki būtu jāsauc pie atbildības par kļūdām, kas iedrošinājušas (..) rohindžu vajāšanu," uzsvēra Brīvo rohindžu koalīcija.

Organizācija apgalvo, ka Gutērrešs ir personiski atbildīgs par zvērībām pret rohindžiem, jo 2012.gadā, būdams augstais komisārs bēgļu jautājumos, ticies ar toreizējo Mjanmas prezidentu Teinu Seinu, kurš atklājis viņam, ka plāno ieslodzīt rohindžu civiliedzīvotājus nometnēs un lūdza ANO palīdzību rohindžu pārvešanai uz trešo valsti.

Lai gan Gutērrešs atteicās palīdzēt, Brīvo rohindžu koalīcija uzskata, ka viņam vajadzēja rīkoties, lai novērstu gaidāmo rohindžu pārvietošanu.

"Mjanmas nodoms pastrādāt starptautiskus noziegumus tādejādi tika darīts zināms augstākajam ANO amatpersonu līmenim, bet nekas netika darīts," norādīja organizācija.

Arī organizācijas "Human Rights Watch" direktors ANO jautājumos Luī Šarbonē pauda viedokli, ka ANO ir jāsauc pie atbildības tās "ANO amatpersonas, kas visvairāk atbildīgas par etniskās tīrīšanas Mjanmā ignorēšanu".

"Par rutīnu jau kļuvuši ANO ziņojumi, ka mācība ir gūta par tās nespēju rīkoties masu zvērību gadījumā," viņš piebilda.