Tā izskatās baznīcā, kurā precas Ilvess ar Ievu Kupci. FOTO
Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess ar savu iemīļoto Ievu Kupci 2. janvārī gredzenus mij vienā no staltākajām un arhitektoniski ievērojamākajām Igaunijas lauku baznīcām – Hallistes svētās Annas dievnamā Vīlandes apriņķī.
Pasaulē
2016. gada 2. janvārī, 14:37

Tā izskatās baznīcā, kurā precas Ilvess ar Ievu Kupci. FOTO

Jauns.lv

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess ar savu iemīļoto Ievu Kupci šodien, 2. janvārī, laulājas vienā no skaistākajām Igaunijas lauku baznīcām – svētās Annas dievnamā Hallistē, Vīlandes apriņķī. Ceremoniju vadīja ne tikai igauņu garīdznieki, bet arī Rīgas svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs Krists Kalniņš.

Tā izskatās baznīcā, kurā precas Ilvess ar Ievu Ku...

Igaunijas plašsaziņas līdzekļi arī vēsta, ka jaunlaulātie Hallistes baznīcā, kas atrodas netālu no Latvijas robežas un arī Ilvesa lauku īpašuma „Arma Farma” Dienvidigaunijā – Vīlandes apriņķi, 24. decembra vakarā sagaidīja Ziemassvētkus.

Hallistes baznīca nav tikai viena no reprezentatīvākajām Igaunijas luterāņu Baznīcas tempļiem, bet arī arhitektūras piemineklis, kas iekļauts daudzu ceļojumu aģentūru, arī Latvijas tūrisma biroju, maršrutos pa Igauniju.

„Hallistes luterāņu baznīca ir viena no Igaunijas skaistākajām un interesantākajām baznīcām. Dažādos karos cietusī Hallistes baznīca savu patreizējo izskatu ieguva 1991. gadā, pateicoties vietējo iedzīvotāju iniciatīvai.

Hallistes baznīcu grezno Igaunijas mākslinieka Jiri Arraka altāra glezna „Kristus”, baznīcā bieži tiek rīkoti koncerti. Interesanti zināt: Baznīca lepojas ar dievnamos reti sastopamu melnu griestu krāsojumu. Pēc 1959. gadā notikušā ugunsgrēka baznīca 30 gadus netika atjaunota. Patreizējās akmens baznīcas ēkas senākās daļas saglabājušās kopš 15. gadsimta. Hallistes baznīca ir Igaunija Valsts prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dzimtās vietas baznīca,” vēsta ieraksts ceļojumu portālā visitestonia.com.

Interesanti, ka Halliste senajām baltu tautām nav sveša. Savulaik latviešu senči un Rīgas kristieši Hallistes novadu bija pakļāvuši savai gribai. 13. gadsimta sākumā sarakstītā Indriķa Livonijas hronika vēsta:

„Par karagājienu uz Hallisti. (..) atkal ar nedaudziem cēlās citi Beverīnas leti un cauri mežiem devās uz Sakalas novadu, ko sauc par Hallisti, un, atrazdami visus mājās, sita tos, lielus un mazus, un, daudzus nogalinājuši, aizveda sievietes, zirgus un lopus un sadalīja tos savā starpā līdz ar visu laupījumu. Izbijušies par to, hallistieši un arī citi sakalieši aizsūtīja savus ziņnešus uz Rīgu un, atdevuši savus zēnus par ķīlniekiem, saņēma mieru un reizē apsolīja pieņemt kristības sakramentu”.